Notekūdeņi

Jebkuri notekūdeņi atšķiras no dabā esošajiem, cilvēku darbības rezultātā nepiesārņotiem ūdeņiem. Neattīrītu notekūdeņu nokļūšana atklātos ūdeņos vai gruntī var nodarīt lielu kaitējumu videi un arī cilvēku veselībai, tāpēc  ir svarīgi censties attīrīt notekūdeņus līdz iespējami tīrākam, tuvu dabiskam kvalitatīvam stāvoklim visās centralizētajās (pilsētu) un arī individuālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

Potenciālais kaitējums videi, kas varētu rasties no neattīrītu notekūdeņu nonākšanas vidē, ir atkarīgs no notekūdeņu apjoma, piesārņojošo vielu sastāva un koncentrācijas, kā arī no vietas un vides, kur notekūdeņi tiek novadīti.

Apkopojumus par ūdeņu izmantošanu un novadīšanu, piesārņojuma apjomiem no statistiskā valsts pārskata „2-Ūdens” var apskatīt šeit.

Datu ievade "2-Ūdens" atskaitēs pieejama šeit.

Savukārt, notekūdeņu pareiza un normatīvu prasībām atbilstoša attīrīšana kā obligāta prasība ir jāīsteno 88 aglomerācijās (pilsētās) visā Latvijā. Par sasniegumiem Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK ieviešanā Latvija reizi divos gados gatavo ziņojumu Eiropas Komisijai, un šie ziņojumi ir pieejami šeit - par 2016. gadu, 2014.gadu, 2012.gadu, 2010.gadu, 2008.gadu un 2006.gadu.

Realizējot videi draudzīgus projektus, tai skaitā, atjaunojot nolietotās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai izbūvējot jaunas, paplašinot tīklus, gan cilvēki, gan vide ir ieguvēji. Vairāk par dažādiem investīciju projektiem var uzzināt VARAM mājas lapā.

Lai palīdzētu izprast, kā un kāpēc ir veicams notekūdeņu monitorings, iepriekš īstenotu projektu ietvaros, ir izstrādātas  Notekūdeņu vadlīnijas.