Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas kā aktuāla pasaules līmeņa problēma tika oficiālā līmenī atzīta 1979.gadā Ženēvā notikušajā pirmajā vispasaules klimata mainības konferencē.

Globālais klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkurā laikā pēdējos 10 000 gados. Pēdējo 100 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par 0,7+ 0,2 grādiem pēc Celsija (° C). Šī sasilšana ir īpaši izteikta kopš 1990.gadu sākuma, un, domājams, lielā mērā saistīta ar siltumnīcas efektu, ko izraisa palielinātas oglekļa dioksīda (CO2) un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā.

Vairums scenāriju par klimata pārmaiņām pieņem, ka 21. gadsimtā turpināsies CO2 emisiju pieaugums, līdztekus pieaugs arī siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā. Saskaņā ar aprēķiniem, paredzams, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums laika posmā no 1990.- 2100.gadam būs no 1,1-6,4 ° C.

Šāda mēroga sasilšana kopā ar sekojošām nokrišņu daudzuma, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņām, iespējams, būtiski ietekmēs gan dabisko vidi gan cilvēku sabiedrību.

Klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams, jo daudzu atmosfērā jau agrāk izlaisto siltumnīcefekta gāzu ietekme uz sasilšanu saglabāsies simtiem gadu, neskatoties uz emisiju samazinājumu nākotnē. Bet mums ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu. Līdztekus nepieciešama piemērošanas klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.

Klimata pārmaiņu jomā LVĢMC savas kompetences ietvaros uzkrāj un analizē informāciju par ilggadīgiem novērojumiem, sagatavo ziņojumus un pārskatus, sniedz informāciju sabiedrībai, valsts un pašvaldību un starptautiskajām organizācijām, kā arī uztur siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kvotu tirdzniecības reģistru.

Papildinformācija: