Ģeoloģija

1935. izdots Latvijā pirmais likums par ģeoloģiskajiem darbiem;

1936. Dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja, kurā ietilpst pārstāvji no Finansu, Zemkopības, Izglītības un Tautas labklājības ministrijām, kā arī no Universitātes, Minerālvielu pētīšanas biedrības, Ģeogrāfu biedrības, Inženieru biedrības un Lauksaimniecības kameras. Šīs komitejas dibināšana uzskatāma par plānveidīgu ģeoloģisko pētījumu sākumu Latvijā.

1939. izdots likums “Par zemes bagātību pētīšanu”, ar kuru nodibināts Zemes bagātību pētīšanas institūts. Tiek uzsākti sistemātiski pētījumi un radīta tiem nepieciešamā informatīvā, tehniskā un speciālistu bāze;

1946. pie Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas nodibina Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtu, kuru 1952.g. pārveido par Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtu, bet 1961.g. pārdēvē par Ģeoloģijas institūtu.

1957. Latvijas PSR Ministru Padomes pakļautībā izveido Ģeoloģijas un zemes dzīļu aizsardzības pārvaldi, kura pēc tam tiek nosaukta par Latvijas ģeoloģijas pārvaldi un nonāk tiešā Maskavas pakļautībā

07.09.1993. ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.4 izveido Latvijas Republikas ģeoloģijas dienestu.

09.05.1995. Ministru kabinetā (MK) akceptē koncepciju “Latvijas zemes dzīles”,

30.05.1995. Ministru kabinetā izdod rīkojumu Nr.293 par Valsts ģeoloģijas dienesta (VĢD) kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošas valsts pārvaldes institūcijas izveidošanu, vienlaicīgi apstiprinot Valsts ģeoloģijas dienesta nolikumu (MK noteikumi Nr.142). Šie dokumenti nosaka VĢD kompetences sfēru, darba mērķus, galvenos uzdevumus un pienākumus.

25.09.2001. Ministru kabinetā (MK) apstiprina noteikumus Nr.413 "Valsts ģeoloģijas dienesta nolikums".

Ģeoloģijas attīstība Latvijā

1774. Izdota G.F. Stendera “Augstas gudrības grāmata” – pirmais populārzinātniskais darbs un enciklopēdija latviešu valodā, kur atrodami arī ģeogrāfiski un ģeoloģiski fakti.

1778. Jelgavā publicē 1. daļu darbam par dažādu zemju minerāliem.

1784. J. Fišera sastādītajā Livonijas dabas aprakstā ietverts J. J. Ferbera, K. Linneja skolnieka pirmais Kurzemes ģeoloģiskais apraksts.

1830. Fr. Dibuā publicē “Ģeognostikas ziņas par Lietuvu un Kurzemi” ar M 1:800 000 karti pielikumā. Kartē attēlotas kaļķakmens, saldūdens kaļķu, ģipša un mālu izplatības vietas.

1833. Allažu Pullānu muižā uzsākts pirmais ģeoloģiskais urbums Baltijā, lai atklātu vārāmās sāls iegulu .

1838. uzcelta pirmā valsts sēravotu dziednīca Ķemeros. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu.

1840. L. Buhs pirmo reizi pierāda devona nogulumu esamību Baltijā.

1841. Sastādīta pirmā Krievijas Eiropas daļas ģeoloģiskā karte, kurā ietverta arī Latvijas teritorija.

1853. Devona atsegumos izdala 3 stāvus (H. Penders, H. Pfeifers). Tas ir pirmais mēģinājums izdalīt devona stratigrāfiskās vienības.

1861. Pirmos plašākos kvartāra sistēmas pētījumus Latvijā veica S. Grēvingks. Savā darbā “Līvzemes un Kurzemes ģeoloģija” viņš balstās uz “drifta teoriju” un skaidro kvartāra nogulumu izcelsmi kā jūras un tajā peldošā ledus darbības veidotu.

1866. Latvijā uzsāk cementa ražošanu Rīgas cementa fabrikā

1869. Nodibināta Rīgas latviešu biedrības Zinību komisija.

1879. paskaidrojošajā tekstā pie gadu atpakaļ publicētās ģeoloģiskās kartes M 1: 600.000 S. Grēvingks pievienojas glaciālajai teorijai un pirmo reizi sniedz ieskatu par leduslaikmetu Latvijas teritorijā;

1912. Pēteris Nomals Rīgā izveido purvu pētīšanas laboratoriju

1913. H. Hauzens pirmais pēc paša novērojumiem un agrāku pētījumu datiem dod līdz šim pilnīgāko apskatu par  ledāja un pēcleduslaikmeta veidojumiem Baltijā kopā ar kvartāra nogulumu karti ((Hauzens H. “Par Baltijas un apkārtējo teritoriju kvartāra reljefa formu izpēti”. Vācu val.,

1924. Dibināta Minerālvielu pētīšanas biedrība.

1925. Pirmās starpledāju nogulumu sporu un putekšņu analīzes (P. Galenieks)

1936. V. Zāna darbā “Ledus laikmets un pēcleduslaikmets Latvijā” publicēta pirmā Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā skala un apskatīta Latvijas kvartāra ģeoloģija, īsi tiek raksturotas ledāja nogulumu reljefa formas un to veidošanās.

1941. publicēta V. Zāna kvartāra nogulumu shematisku karti M 1: 2 500 000, kas pieskaitāma pirmajiem mēģinājumiem uzsākt kvartāra iežu kartēšanu visai Latvijai,. V. Zāna Latvijas zemes virskārtas sastāva karte M 1: 2 500 000  faktiski attēlo tikai kvartārsegas iežu pašas virskārtas eksponētos iežus jeb augsnes cilmiežus (nenorādot to sastāvu) līdz 2 m dziļumam.Šādējādi sagatavotai informācijai tajā laikā ir arī ļoti konkrēti lietotāji – tā kļūst par pašu nozīmīgāko izziņas materiālu un avotu aku ierīkotājiem.

1944. A. Dreimanis izdala trīs morēnu horizontus pie Rucavas, kas nozīmīgi apgrūtina salīdzinoši vienkāršoti iecerēto Latvijas kvartārģeoloģisko kartēšanu.

1942. A. Dreimaņa vadībā kā izmēģinājuma kartēšana uzsākta Daugmales (Mercendorfas jeb Mercendarbes vācu 1917.g. topogrāfiskā karte) lapa (IV-16-I) sadarbībā ar Universitātes ģeoloģijas institūtu

1939. un 1943. A. Dreimanis izstrādā metodi morēnu materiāla raksturošanai 0,5- 1,0 mm frakcijai.

1944. Ar inženierģeoloģiskās, hidroģeoloģiskās un derīgo izrakteņu izpētes darbiem sākas plānveidīga un vispusīga ģeoloģiskā izpēte. 40-to gadu otrā pusē tiek uzsākta arī M 1: 200 000 kompleksā kartēšana “Ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģiskie apstākļi un augsnes”.

1948. Pļaviņu urbumā pirmo reizi Latvijā tiek sasniegts kristāliskais pamatklintājs.

1952. Dabas muzeja paspārnē izveido ģeologu pulciņu

1958. Sākas vidēja mēroga (M 1: 200 000) kartēšana visas Latvijas teritorijai un plānveidīgi pētniecības darbi.

1964. kvartārģeoloģiskā kartēšanā tiek ieviestas aerometodes. 

1961. Iznāk “PSRS ģeoloģijas” XXXVIII sējums- līdz šim pilnīgākais, iepriekšējos darbus apvienojošs darbs par Latvijas ģeoloģiju.

1963. 6. Adzes urbumā Kuldīgas struktūrā no 827 m dziļuma tiek pacelts ar naftu piesūcināts kaļķakmens. Tiek apstiprināts uzskats, ka arī Baltijā var būt naftas iegulas.

1967. Staburagu appludina Pļaviņu HES ūdeņi.

1968. ekspluatācijā nodod Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Tās kopējā ietilpība - 4,400 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

1970. Latvijā uzsāk seismiskos novērojumus

1993. Ar seismiskās stacijas dibināšanu Valmieras rajonā uzsākts seismiskais monitorings.

Citi fakti

Pirms 360 000 000 g. veidojušies Gaujas ielejas atsegumos redzamie ieži

1616. Pirmā fiksētā zemestrīce Latvijā (Bauskas raj.)

1853. Pie Skultes pavasarī krastā tiek iznests ~ 60 t smagais Lauču dižakmens.

2004. Latvijā atbalsojas Kaļiņingradā notikušās trīs 3-5 ballu (pēc Rihtera skalas) zemestrīces