Septembris

Septembra vidējā gaisa temperatūra ir no 10,4-10,5 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Zosēnos, Alūksnē) līdz 12,6-13,2 grādam Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā) un Rīgā. Septembrī kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1993. gadā, tad mēneša vidējā gaisa  temperatūra  bija no 7 grādiem Valsts austrumu daļā līdz 10 grādiem Baltijas jūras piekrastē.  Savukārt vissiltākais laiks ir bijis 1934. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 14 grādiem Valsts austrumu daļā līdz 16-17 grādiem jūras piekrastes rajonos. Silts rudens sākuma mēnesis (trešais vissiltākais) ir bijis arī 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 13 grādiem austrumu rajonos līdz 15-16 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit vissiltāko septembru skaitā kā devītais ir bijis 2009. gads.  Kopumā Latvijā septembra ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir 11,7ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 15 līdz 17 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 28 līdz 32  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt 1992. gadā. Lai gan mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +6...+10 grādi, ar salnu iespējamību gan gaisā, gan uz augsnes visā Latvijas teritorijā ir jārēķinās visu septembri. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra ir no  -2...-4 grādiem jūras piekrastes rajonos līdz -7 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) un ir uzstādīta 1976. un dažādos citos gados.

Mēneša laikā dienas garums samazinās par vairāk kā 2 stundām. Palielinās mākoņu daudzums un, lai gan saule spīd vēl vidēji 25-27 dienas, dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra samazinās no 14 grādiem mēneša sākumā līdz 9 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +10 grādiem, laika periodā no 18.-19.septembra (Vidzemes Alūksnes augstienēs) līdz 4.-5. oktobrim (Baltijas jūras piekrastē) Latvijā beidzas augu aktīvās veģetācijas periods.

Septembrī vidēji 13-17 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 71 mm. Valsts lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums ir 55-80 mm, Kurzemes un Vidzemes augstieņu rietumu daļā pieaugot līdz 90 mm.  Ar nokrišņiem visbagātākais septembris kopumā Latvijā ir bijis 1950. un 1978. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 135-136 mm. 1950. gadā Rūjienā reģistrēts arī līdz šim vislielākais Latvijā septembra mēneša nokrišņu daudzums – 279 mm.  Līdz šim vislielākais septembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu daļā ir reģistrēts 1957. gadā Aizputes novada Cīravā – 220 mm, bet centrālajos rajonos – 1986. gadā Ropažu pagasta Zaķos - 200 mm. Vismazāk nokrišņu septembrī kopumā Latvijā ir bijis 1949. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 9 mm, bet dažviet mēneša nokrišņu daudzums nesasniedza pat 1 milimetru. Sauss laiks bijis arī 2000., 2003., 2008. un 2014. gadu septembra mēnešos, kad nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai 23-33 mm (2.-6. sausākie).

Septembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 4-5 mm. Līdz šim vislielākais kalendārās diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1950. gada 23. septembrī Burtnieku pagastā (89 mm)  un Rūjienā (88 mm). Latvijas rietumu rajonos līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 2011. gada 1. septembrī Ventspilī - 73 mm, bet centrālajā daļā  - 2000. gada 5. septembrī  Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Baložos – 71 mm.

Minētie kalendārās diennakts nokrišņu daudzuma rādītāji tika pārsniegti 2009. gada septembrī Krāslavas novada Piedrūjas pagastā, kur 16. septembra pēcpusdienā un naktī uz 17. septembri 9 stundu laikā nolija 104,5 mm nokrišņu.

Septembrī Latvijā pārsvarā ir dienvidu, dienvidrietumu un rietumu kvadranta vēji. Vēja vidējais ātrums mēnesī pārsvarā ir 3, jūras piekrastē jau daudzviet 4-5, vietām Austrumlatvijas iekšzemes rajonos vēl 2  m/s. Katru gadu septembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi 20 gados vēja ātrums var sasniegt vētras (20,8-24,4 m/s), bet vidēji reizi 100 gados - stipras vētras spēku (24,5-28,4 m/s). Līdz šim vislielākais septembrī Baltijas jūras piekrastē  reģistrētais vēja ātrums ir 26 m/s, tas ir novērots 1969. gada 22. un 23. septembrī Ventspilī. Valsts iekšzemes rajonos līdz šim septembrī reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās Latvijas rietumu daļas jūras piekrastē ir  bijis 34 m/s un ir novērots 1962. gada 12., 13. septembrī un 1964. gada 18. septembrī Ventspilī. Kurzemes iekšzemes rajonos līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās ir bijis 36 m/s (1977. gada 13. septembrī Aucē) un 34 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū), centrālajos un austrumu rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 28 m/s (Dobelē, Jelgavā, Ainažos, Skrīveros un Viļakā).

Migla septembrī piekrastes rajonos ir vidēji 2-3, iekšzemē 4-7 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu var sasniegt 9-15. Rudenim iestājoties, retāk ducina pērkona negaiss– vidēji 1-2, maksimāli 3-9 dienas mēnesī. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem līdz 5 reizēm mēnesī, iespējama krusa. Kā ļoti reta parādība, septembra beigās ir iespējams īslaicīgs sniegs. Visagrāk  - 1973. gada 23. septembrī – tas reģistrēts Rēzeknē, sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3 cm. 1966. gada 28. septembra rītā balta bija Alūksne -  sniega segas biezums šeit sasniedza 5 cm. 1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana bija vērojama Rīgā, 2013. gada 30. septembrī -  Ogres novada Lielpēčos.

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)