Marts

Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -2,5...-2,3 grādiem Latvijas austrumu daļā -  Vidzemes un Alūksnes augstienēs -  līdz -0,2 ...-0,1 grādiem Kurzemes rietumu daļā - Baltijas jūras piekrastē. Martā visaukstākais laiks ir bijis 1942. un 1952. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā un austrumu daļā noslīdēja līdz -10...-12, bet Kurzemē līdz -5...-9 grādiem. Astotais aukstākais ilggadīgajā marta datu rindā un visaukstākais 21. gadsimtā ir bijis 2013. gada marts, tā vidējā gaisa temperatūra bija -5,5ºC.  Vissiltākais laiks martā gan Latvijā kopumā, gan lielākajā teritorijas daļā bija 2007. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +3 līdz +5 grādiem. Ar vidējo Latvijā gaisa temperatūru +3,7ºC otrais siltākais bija 1990. gada marts, bet trešais siltākais -  2014. gadā (+3,4ºC). Astotais siltākais marts ir bijis 2002. gadā. Kopumā Latvijā marta ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir -1,3ºC.

Pavasara pirmā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +1...+3 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +17 grādiem Rēzeknē, Gulbenē un Priekuļos   līdz  +21  grādam  Mērsragā  un  Rīgā un  ir  uzstādīta pārsvarā 1968., 1990., 2007. un 2010. gados. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -3...-7 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no -34,4 grādiem Ainažos līdz -22,5 grādiem Kolkā un ir uzstādīta galvenokārt 1942., kā arī citos gados.

Mēnesī kopumā saule spīd 21-23 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no  -4 grādiem mēneša sākumā līdz  +1,5 grādiem mēneša beigās. Laikā no 18. līdz 29. martam, sākot no Kurzemes dienvidrietumu piekrastes un beidzot ar Vidzemes augstieni, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par 0ºC, tādējādi iezīmējot meteoroloģiskā pavasara sākumu.

Vidēji 12-15 dienās ar nokrišņiem  to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 35 mm ar teritoriālām svārstībām no 27 līdz 47 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais marts ir bijis 2008. un 1994. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 68 mm, bet atsevišķās vietās – līdz pat 100 -115 mm, un daudzviet tika uzstādīti jauni vislielākā marta mēnesī nokrišņu daudzuma konkrētā vietā rekordi. Astotais ar nokrišņiem visbagātākais marts ir bijis 2004. gadā.  Līdz šim vislielākais marta mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu daļā ir reģistrēts 1978. gadā Tērandē (Ventspils novada Ziru pagasts) – 154 mm. Austrumlatvijā vislielākais marta mēneša nokrišņu daudzums ir bijis 1937. gadā Neretā (117 mm) un 1994. gadā Gaiziņkalnā (113 mm), bet no Latvijas vidienes stacijām –  Rīgas centrā – 104 mm (1937. gadā).   Vismazāk nokrišņu martā Latvijā ir bijis 1923. un jau minētajā – visaukstākajā – 1942. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 5 mm, bet atsevišķās vietās - no 1 līdz 13 mm. Sestais sausākais ilggadīgajā datu rindā un vissausākais 21. gadsimtā ir bijis 2013. gada marts, tajā nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 33 mm. Septītais sausākais ilggadīgajā datu rindā un otrais sausākais 21. gadsimtā ir bijis 2003. gada marts.

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2-3 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts Lubānā – 1960. gada 17. martā tas bija 44 mm. Latvijas rietumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 40 mm -  ir reģistrēts Saldus novada Nīgrandes pagasta Vārdavā, bet Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1981. gada 27. martā Rīgas centrā – 31 mm.

Martā kopumā Latvijā pārsvarā ir dienvidu vēji, nākošie pēc biežuma ir vēji no dienvidaustrumiem, dienvidrietumiem un rietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums ir 3-5 m/s. Katru gadu martā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), bet jūras piekrastē vidēji reizi 7 gados kļūt vētrains (17,2-20,7 m/s). Līdz šim reģistrētais martā vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1966. gada 27. martā Liepājā un 1969. gada 9. martā Liepājā  un Ventspilī). Kā ļoti reta parādība, Ventspilī 1961. gada 26. un 30. martā ir reģistrētas vēja brāzmas, kas sasniedza orkāna spēku – 40 m/s. Rīgas jūras līča piekrastē līdz šim reģistrētais maksimālais vēja ātrums ir 19, bet brāzmas – 28 m/s, Latvijas kontinentālajā daļā – 18 un 28 m/s.

Mēneša pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums piekrastes, rietumu un centrālajos rajonos ir 6-11, austrumu rajonos- 14-26 cm. Temperatūrai paaugstinoties, sākas sniega segas kušana. Rietumu un centrālajos rajonos stabila sniega sega izzūd marta otrajā, austrumu daļā – marta trešajā dekādē, visilgāk – līdz mēneša beigām - saglabājoties austrumu augstieņu rajonos (vidējie datumi). Atsevišķās dienās sniega segas biezums var ievērojami pārsniegt dekādes vidējos rādītājus. Līdz šim visbiezākā sniega sega ir bijusi Vidzemē – 130 cm (Gaiziņkalnā 1931. gada 16.-20. martā), Kurzemē - 92 cm (Stendē 1940. gada 30. un 31. martā), jūras piekrastes rajonos - 58 cm (Ventspilī 1940. gada 23. martā) un 76 cm (Rīgā 1900. gada 3.-6. martā). 2010. gada 4.-6. martā 77-79 cm bieza sniega sega klāja Siguldu.

Kopumā martā visbiezākā sniega sega Latviju klāja 1940. gadā (vidēji 45 cm), otrais ar sniegu visbagātākais marts bija 1996. gadā (vidēji 40 cm). 2010. gada marts bija astotais ar sniegu visbagātākais, tajā vidējais sniega segas biezums bija 23 cm. Turpretī 1989. gada martā sniegs Latvijā bija tikai retumis un biezumā nepārsniedza 5 cm.

No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām martā var būt: apledojums: visbiežāk - Latvijas austrumu rajonos: vidēji 1 diena, maksimāli – līdz 7 dienām; putenis – vidēji 2-4, maksimāli 7-13, Alūksnē 14 dienas; migla – vidēji 2-7, maksimāli 8-20 dienas (visbiežāk – Latvijas rietumu daļā). Sarma martā veidojas vidēji 1-4, maksimāli - no 6 dienām Daugavpilī līdz 17 dienām Gulbenē un Jelgavā. Reti – maksimāli 1-2 dienas mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens. 

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)