Maijs

Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +8,5°C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolkasragā) līdz +12,0 °C Latvijas dienvidaustrumos (Daugavpilī)  un +12,2°C Rīgā. Pēc tai laikā darbojošos staciju datiem maijā visaukstākais laiks ir bijis tālajā 1927. gadā, tad mēneša  vidējā  gaisa  temperatūra  visā Latvijā nebija augstāka par +6...+7 grādiem.  Savukārt vissiltākais laiks maijā ir bijis 2013. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos sasniedza +11...+14, bet iekšzemes teritorijā +14...+16 grādus. Ceturtais siltākais maijs ir bijis 2002. gadā.  Kopumā Latvijā maija ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir +10,8 ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +13...+14 grādiem Kurzemes jūras piekrastē līdz +17...+18 grādiem Latvijas dienvidu daļā.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +28 grādiem Kolkā  līdz  +34  grādiem  Rūjienā un  ir  uzstādīta  galvenokārt 1958., 1983. un 1995. gados. 2014. gada neparasti siltajā 24. maijā pie jauniem mēneša absolūti maksimālās gaisa temperatūras rekordiem tika Ventspils, Liepāja un Ainaži. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +4...+8 grādi. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra maijā Kurzemē un Zemgalē ir -4...-5 grādi, Austrumlatvijā tā ir -5...-8, bet Vidzemes augstienē (Zosēnos)  -11 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1935., 1953. un 1965. gados.

Maijā kopumā saule spīd 28-29 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas. Saulei turpinot celties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no  +8 grādiem mēneša sākumā līdz  +13 grādiem mēneša beigās. Laikā no 5. līdz 26. maijam (vidējie datumi), sākot no Centrāl- un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Kurzemes ziemeļu daļu, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +10 grādiem, kas iezīmē aktīvas augu veģetācijas un arī siltumu mīlošo kultūru attīstības sākumu. Tomēr maijs vēl ir salnu mēnesis. Gados, kad mēneša temperatūra ir tuva normai, salnas gaisā parasti izbeidzas: Baltijas jūras piekrastē – maija pirmajā dekādē, rietumu un centrālajos rajonos – otrajā, bet ziemeļaustrumu rajonos un Vidzemes augstienē – mēneša trešajā dekādē. Aukstos maijos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat mēneša beigām.  

Vidēji 10-14 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 49 mm ar teritoriālām svārstībām no 33-50 mm Latvijas rietumu daļā līdz 45-60 mm centrālajos un austrumu rajonos.  Ar nokrišņiem visbagātākais maijs kopumā Latvijā ir bijis 1926., 1928. un 1944. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 95-117 mm, bet atsevišķās vietās - 100 - 160 mm. No 21. gadsimta maija mēnešiem ar nokrišņiem visbagātākais ir bijis 2005. gada maijs (8. mitrākais ilggadīgajā datu rindā).  Atsevišķās vietās līdz šim vislielākais maija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1928. gadā Praviņos (Tukuma novads, Slampes pagasts) – 203 mm un 2005. gadā Zeļķos (Krustpils novads, Krustpils pagasts) – 202 mm.  Vismazāk nokrišņu kopumā Latvijā maijā ir bijis 1941., 1947. un 1993. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 14-17 mm. Kā ceturtais vissausākais ir minams 2008. gada maijs, bet vissausāko maiju pirmo desmitu noslēdz 2009. gads.

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 4 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Stendē –1971. gada 27. maijā tas bija 94 mm. Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 77 mm -  ir reģistrēts 1957. gada 22. maijā Lubānā, bet centrālajos rajonos diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1983. gada 27. maijā Jelgavā – 76 mm.

Maijā Latvijā turpinās dominējošo vēja virzienu dažādība. Kurzemes jūras piekrastes rajonos un Centrāllatvijā pārsvarā pūš ziemeļu vēji, bet Kurzemes centrālajos rajonos un Austrumlatvijā dominējošo vēju diapazons ir visai plašs, sākot no austrumu puses un dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu) vējiem līdz pat vējiem no rietumiem, pēdējiem kļūstot biežākiem Austrumlatvijā. Vēja vidējais ātrums mēnesī ir 2-4 m/s.

Katru gadu maijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi 22 gados kļūt vētrains (17,2-20,7 m/s). Līdz šim reģistrētais maijā vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gada 7. maijā Ventspilī). Siltajā gadalaikā dažādas izcelsmes laika apstākļu situācijas var izraisīt ievērojamu vēja pastiprināšanos jebkurā Latvijas vietā. Tā maijā līdz šim vislielākais vēja brāzmu ātrums ir novērots 2006. gadā Dobelē: 14. maijā zem vareniem gubu-lietus mākoņiem minūtes laikā šeit vējš brāzmās no 9 m/s paaugstinājās līdz 29 m/s, vēl minūti tas brāzmās saglabājās virs 20 m/s, tad tikpat strauji norima.

Maijā sastopas gan aizejošās ziemas, gan tuvojošās vasaras parādības. Tā 1956. gada pavasarī Alūksnes un Vidzemes augstienēs visu ziemu zemi klājusī sniega sega pilnībā nokusa tikai maija pirmajās dienās. Pavasara aukstuma viļņos īslaicīga snigšana un sniega segas izveidošanās maijā ir iespējama visā Latvijā. Visvēlāk – 29. maijā - sniega sega ir reģistrēta 1953. gadā Kazdangā, tad tās biezums sasniedza 5 cm. Mēneša pirmajā dekādē Latvijas austrumu daļā atsevišķās dienās sniega segas biezums var sasniegt 10 cm, bet 1951. gadā Dagdā 10 cm bieza sniega sega ir bijusi pat 25. maijā. No pēdējiem gadiem jāatzīmē 2007. gada maija sākums: 1.-4. maijā daudzviet Latvijas austrumu rajonos zeme bija pārklāta ar sniegu, Dagdā 3. maijā sniega segas biezums sasniedza 12 cm.

Sniegot un pastiprinoties vējam, retumis maijā ir iespējams arī putenis. Kā ļoti reta parādība 1980. gada 4.-5. maijā Madonā tika novērots slapja sniega apledojums – tā diametrs ap vadiem sasniedza 72 mm. No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām maijā vēl var būt: migla – vidēji mēnesī 2-7, maksimāli 6-17 dienas (biežāk – Latvijas rietumu daļā), pērkona negaiss – vidēji  2-4, maksimāli 8-16 dienas (biežāk – Latvijas austrumu daļā). Maijā vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa.  

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)