Jūnijs

Mēneša vidējā gaisa temperatūra jūnijā ir no +13,5°C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Ventspilī, Kolkā) līdz +15,7°C Latvijas dienvidaustrumos (Daugavpilī) un +16,2°C Rīgā. Jūnijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. gadā, tad mēneša  vidējā  gaisa  temperatūra  visā Latvijā nebija augstāka par +9...+11 grādiem.  Vissiltākais laiks jūnijā kopumā Latvijā ir bijis 1999. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Kurzemē bija +16...+17, bet Latvijas centrālās un austrumu daļas dienvidos  +19...+20 grādi. Ar vidējo Latvijā gaisa temperatūru 17,6ºC otrais siltākais jūnijs ir bijis 2013. gadā, bet trešais siltākais – 2011. gadā (17,3ºC). Kopumā Latvijā jūnija ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir +14,7ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +17...+18 grādiem Kurzemes Baltijas jūras piekrastē līdz +21 grādam Centrāl- un Austrumlatvijas dienvidos.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +31  līdz  +35  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt 1988., kā arī citos gados. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +9...+12 grādi. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra jūnijā ir +1...-3 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1941., 1977. un 1982. gados.

Jūnijā saule nespīd tikai 1-2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-11 stundas. Laikā ap Jāņiem saule sasniedz gadā visaugstāko punktu debesjumā un diena ir visgarākā. Turpmāk debesjumā sākas pakāpenisks saules lejupceļš.  Tomēr  augsne un gaiss vēl turpina sasilt un  mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no  +13 grādiem mēneša sākumā līdz  +16 grādiem mēneša beigās. Laikā no 9. līdz 29. jūnijam (vidējie datumi), sākot no Centrāl- un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Baltijas jūras piekrasti, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +15 grādiem, kas iezīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu. Tomēr arī jūnijā vēl ir iespējamas salnas. Aukstos laika periodos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat Jāņiem.  Tā, piemēram, 1977. gada 23. jūnijā Stendē diennakts minimālā gaisa temperatūra bija -1,5ºC. 1931. gada 28. jūnijā Gulbenē diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0,0ºC. Zāles virskārtā temperatūra  zem nulles var noslīdēt līdz pat mēneša beigām – tā 2008. gada 26. jūnijā Skrīveros un Stendē tā sasniedza -2 grādu atzīmi.

Vidēji 10-15 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 66 mm. Vismazākais vidējais mēneša nokrišņu daudzums ir Latvijas rietumu daļā - Baltijas jūras piekrastē (47-55 mm), vislielākais – austrumu rajonos (70-80 mm ar maksimumu Alūksnē - 83 mm).  Ar nokrišņiem visbagātākais jūnijs kopumā Latvijā ir bijis 1928. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 150 mm, bet atsevišķās vietās - no 110 līdz 220 mm.  Desmit vismitrāko jūniju sestajā vietā ir 2009. gada jūnijs, tā vidējais nokrišņu daudzums bija par 45 mm mazāks kā 1928. gadā, bet mitrāko jūnija mēnešu pirmo desmitu noslēdz 2014. gada jūnijs ar vidējo Latvijā nokrišņu daudzumu 97 mm.  Atsevišķās vietās dažādos Latvijas rajonos līdz šim vislielākais jūnija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts: Latvijas vidienē - 2001. gadā Jelgavas rajona Līvbērzes pagasta Baložos – 258 mm, austrumu daļā – 1928. gadā Jēkabpilī – 248 mm, rietumu pusē – 1995. gadā Rojā – 220 mm.  Vismazāk nokrišņu jūnijā kopumā Latvijā ir bijis 1969. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 22 mm, bet Kurzemes pusē vietām tikai 1-3 mm.  No 21. gadsimta jūnija mēnešiem vismazāk nokrišņu  ir bijis 2006. gada jūnijā (9. sausākais).

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts Jelgavas novada Svētes pagasta Ūziņos – 1977. gada 17. jūnijā 3 stundu laikā šeit nolija 105 mm. Latvijas austrumu daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1998. gada 2. jūnijā Alūksnē – 94 mm, bet rietumu rajonos vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 91 mm -  ir reģistrēts 1990. gada 24. jūnijā Rojā.

Jūnijā Kurzemes jūras piekrastes rajonos un Centrāllatvijā pārsvarā ir ziemeļu, kā arī rietumu un dienvidrietumu vēji, bet Kurzemes centrālajos rajonos un Austrumlatvijā - rietumu vēji. Vēja vidējais ātrums mēnesī pārsvarā ir 3, atklātākos jūras piekrastes rajonos – 4, vietām Austrumlatvijas iekšzemes rajonos – 2  m/s. Katru gadu jūnijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi 30 gados kļūt vētrains (17,2-20,7 m/s). Līdz šim jūnijā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gada 28. jūnijā Ventspilī). Siltajā gadalaikā dažādas izcelsmes laika apstākļu situācijas var izraisīt ievērojamu vēja pastiprināšanos jebkurā Latvijas vietā. Tā jūnijā Latvijas rietumu daļā līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās – 34 m/s -  ir novērots 1962. gada 25. jūnijā Ventspilī. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos līdz šim vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 28 m/s un tās  ir novērotas 1991. gadā Bauskā un 1998. gadā Rēzeknē. Siltajā gadalaikā, auksto un silto gaisa masu saskaršanās joslā, kad atmosfēras stratifikācija ir ļoti nestabila, Latvijā ir novēroti arī intensīvi virpuļstabi.  Tā 1985. gada 26. jūnijā Durbē, virpulis kā sūknis iztukšoja zivju dīķus, norāva ēkām jumtus un gaisā pacēla pat nelielu traktoru.

Pērkons Latvijā visbiežāk ducina vasaras mēnešos. Jūnijā Latvijas rietumu  daļā  un  piekrastes  rajonos  pērkona  negaiss ir vidēji 3-4, maksimāli 8-12, pārējā teritorijā vidēji 5-7, maksimāli 12-16 dienas mēnesī. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa.  Migla gada gaitā jūnijā ir visretāk, tomēr pat šai mēnesī Baltijas jūras piekrastē, kur tā ir visbiežāk, ar miglu ir vidēji  5-6, maksimāli 11-13 dienas.

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)