Februāris

Februāra vidējā gaisa temperatūra ir no -6,7...-6,2 grādiem Latvijas austrumu rajonos (Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos un Rēzeknē) līdz -2,8...-2,7 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem februārī visaukstākais laiks ir bijis 1929. gadā, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  bija no -17...-16 grādiem Latvijas austrumu daļā  līdz -12 grādiem Baltijas  jūras  piekrastē. Otrais  aukstākais  februāris  ar  mēneša  vidējo  gaisa  temperatūru no -16...-15 grādiem Latvijas austrumu daļā  līdz -10 grādiem Baltijas  jūras  piekrastē bija 1985. gadā. Savukārt vissiltākais laiks februārī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1990. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem Alūksnē līdz +4,5 grādiem Pāvilostā. 1989. gadā ievērojami silts ir bijis ne tikai janvāris, bet arī februāris – kalendāro ziemu noslēdzošo mēnešu rindā tas ir bijis otrais vissiltākais. Trešais siltāko februāru rindā ir 2008. gada februāris, tā vidējā gaisa temperatūra gan bija uz pusi zemāka kā 1990. gadā. No 21. gadsimta februāra mēnešiem vēl siltāko skaitā kā sestais ir 2002., bet kā astotais 2014. gads.  Kopumā Latvijā februāra ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir -4,7ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no -4 līdz 0 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti  maksimālā  gaisa temperatūra ir no +10,5 līdz  +15,5  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt  1990. gada 21.-25. februārī, vietām Kurzemē 1989. gada 26. februārī.  Mēneša  vidējā  minimālā gaisa temperatūra ir no -10 līdz -5 grādiem. Līdz šim novērotā absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra ir no  -43,2 grādiem Daugavpilī  līdz -29,5  grādiem Ventspilī, un ir uzstādīta  galvenokārt  1956. gada  1. un 8.  janvārī. 1956.  gada  8. februārī Daugavpilī novērotie - 43.2°C ir līdz šim viszemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā.

Februāra laikā dienas garums pieaug par divām stundām. Vidēji 13-16 dienās ar sauli tās spīdēšanas ilgums ir 4-4,5 stundas dienā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra, sasniegusi viszemākās vērtības gada gaitā -   no -7 grādiem Latvijas galējos austrumu rajonos līdz -3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (janvāra beigās – februāra sākumā), uzsāk gaitu augšup un februāra beigās sasniedz vidēji Latvijā jau -4 grādus.

Februāris un marts gada gaitā ir mēneši ar vismazāko nokrišņu daudzumu. Februārī vidēji 13-17 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 34 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos 85-95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus ir vairāk – ap 30-35%.  Mēneša nokrišņu daudzuma teritoriālās svārstības ir 25-50 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais februāris kopumā Latvijā ir bijis 1957. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 71 mm. Otrais vismitrākais februāris ir bijis 2002. gadā, bet ar nokrišņiem visbagātāko februāru pirmo desmitu noslēdz 2001. gads. Līdz šim vislielākais mēneša nokrišņu daudzums februārī ir reģistrēts 2002. gadā Aizputes novada Cīravā – 129 mm. Tikai par 1 mm mazāks ir līdz šim vislielākais februāra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas austrumu daļā – Madonā (128 mm -1957. gadā).  1957. gadā vislielākais februāra nokrišņu daudzums ir bijis arī Viduslatvijā – Ropažu pagasta Zaķos - 108 mm. Vismazāk nokrišņu februārī gan  kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1972. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 7 mm, bet vietām - tikai 2-5 mm. Septītais vissausākais februāris ir bijis 2003. gadā.

Februārī  dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2, Baltijas jūras piekrastē - 3 mm. Līdz šim novērojumu stacijās februārī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 47 mm, tas reģistrēts 2001. gada 12. februārī Liepājas rajona Bārtas pagasta Dūkupjos. Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 31 mm -  ir bijis 1983. gada 12. februārī Vidzemes augstienē (Zosēnos), bet Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1993. gada 17. februārī Rīgas rajona Ropažu pagasta Zaķos – 22 mm.

Februārī Latvijā kopumā pārsvarā ir dienvidu, kā arī dienvidaustrumu, dienvidrietumu un rietumu virzienu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 m/s. Katru gadu februārī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), bet jūras piekrastē vidēji reizi 11 gados vēja ātrums var kļūt vētrains (17,2-20,7 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā februārī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums  ir 19 m/s (2008. gada 22. un 23. februārī Ventspilī). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas februārī Latvijā ir bijušas 40 m/s (1962. gada 13. februārī Ventspilī). Šai pašā dienā vējš brāzmās visstiprāk pūta arī Rīgas līča piekrastē - Skultē (34 m/s),   bet iekšzemes rajonos visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 1969. gada 16. februārī  Daugavpilī (28 m/s).

Februāra gaitā pakāpeniski pieaug sniega krājumi, februāra trešajā dekādē sasniedzot ziemas sezonā vislielāko sniega segas biezumu.  Februāra pirmās dekādes vidējais sniega biezums ir no 6-9 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 21 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 7-11 un Alūksnē - 27 cm. Atsevišķās  mēneša dienās  sniega segas biezums  Latvijas  austrumu  rajonos  jau  ir  tuvojies  metram,  to sasniedzot Vidzemes augstienē ( Gureļos - 100 cm 1931. gada 27. un 28. februārī). Latgalē visbiezākais sniegs  ir bijis 78 cm  (1953. gada 22. februārī Dagdā), Vidzemes zemākajos rajonos arī 78 cm  ( 1982. gada 1., 8. un 9. februārī Limbažos), bet Latvijas vidienē -79 cm (1900. gada 20. un 22. februārī Rīgā). Kurzemes pusē februārī visbiezākais sniegs ir bijis 2010. gada 24.un 25. februārī Kolkā – 63 cm.

Kopumā februārī visbiezākā sniega sega Latviju klāja 1940. gadā (vidēji 41 cm), otrais visbagātākais ar sniega segu februāris ir bijis 1979. gadā, bet trešais – 2010. gadā ar vidējo Valstī sniega segas biezumu 37 cm. Turpretī 1989., 1990. un 2008. gadu siltajos februāros sniegs Latviju  klāja tikai epizodiski un vietām, un biezumā lielākoties bija zem 10 cm.

Ziemas sezonā janvāris un februāris ir mēneši, kad visbiežāk veidojas sarma un vējš sniegu griež putenī. Februārī visbiežāk sarma ir Austrumlatvijā (ar maksimumu Alūksnē – vidēji 7, maksimāli – 17 reizes mēnesī), atsevišķos gados ar sarmai labvēlīgiem laika apstākļiem 16-17 dienas mēnesī ar sarmu ir reģistrētas arī Latvijas centrālajos un rietumu rajonos. Putenis februārī Latvijā ir vidēji 3-5 dienas, vislielākais dienu skaits ar puteni ir reģistrēts Pāvilostā (21) un Liepājā (19), kā arī Ainažos un Alūksnē (18).

Migla februārī ir vidēji 2-7, maksimāli 11-17 dienas mēnesī, pie kam gan lielāks, gan mazāks dienu skaits ar miglu ir iespējams dažādās vietās visā Latvijā.  Apledojums visbiežāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē – vidēji 3, maksimāli 12 reizes mēnesī) un visretāk – vidēji reizi divos gados, maksimāli 4-5 dienas mēnesī - jūras piekrastes rajonos.

Februārī ļoti reti – maksimāli 1 dienu mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens. 

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)