Decembris

Ziemas pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -4,2...-4,4 grādiem Gulbenē un Alūksnē līdz 0,0 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī).  Decembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978. gadā, tad mēneša vidējā  gaisa temperatūra  bija no -15 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -6 grādiem vēl siltās jūras ietekmei visvairāk pakļautajā vietā – Kolkā. T rešais un ceturtais visaukstākie decembri ir bijuši 2002. un 2010. gados, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3-4 grādus augstāka kā 1978. gadā. Vēl no šī gadsimta decembriem visaukstāko desmit skaitā kā sestais ir 2001. gads.  Savukārt vissiltākais laiks decembrī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +4,3ºC ar teritoriālām svārstībām no +2,5 grādiem Alūksnē līdz +6,5 grādiem Pāvilostā. Otrais siltākais decembris bija 2013. gadā, tomēr tā vidējā gaisa temperatūra (+2,2ºC)  bija  gandrīz divas reizes zemāka kā 2006. gadā.  Desmit  vissiltāko  decembru  skaitā  3.,  8. un 10. ir 2011., 2007. un 2000. gadi.  Kopumā  Latvijā  decembra ilggadīgā  vidējā  gaisa  temperatūra  ir -2,3ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no -2 līdz +2 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti  maksimālā  gaisa temperatūra ir no +10 līdz  +13  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt  2006. gada 5.-6. decembrī.  Mēneša  vidējā  minimālā gaisa temperatūra ir no -2 līdz -7 grādiem. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra ir no  -42,9 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -22...-26 grādiem Kurzemes rietumos - Baltijas jūras piekrastē, un ir uzstādīta galvenokārt 1978. gada 30. un 31. decembrī.

Decembris ir gada vistumšākais mēnesis, Saule tajā noslīd viszemāk, lai pēc tam atkal sāktu savu ceļu augšup. Vidēji 8-12 (Vidzemes augstienē – 7) dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir tikai 2-3 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpina samazināties: vidēji Latvijā no -1 grāda mēneša sākumā līdz -4 grādiem mēneša beigās. Visaukstākajā  Latvijas daļā – galējos austrumu rajonos -  diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša laikā noslīd no -3 līdz -6 grādiem, bet vissiltākajā – Baltijas jūras piekrastē – tikai mēneša vidū iestājas ziema - diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīd zem 0ºC.  

Decembrī vidēji 17-21 dienā ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 53 mm ar teritoriālajām svārstībām no 40 līdz 70 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos jau 75-80% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus vēl ir vairāk – ap 40%. Kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie decembri ir bijuši 2011. un 2010. gados, tajos nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 88 un 80 mm. Līdz šim vislielākais decembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1949. gadā Liepājā un Liepājas apkārtnē: Liepājā - 170, Bārtas pagasta Dūkupjos - 168, Pāvilostā - 174, Rucavā – 171 mm. Decembrī Vidzemē vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 146 mm (2011. gadā Salacgrīvā), Latgalē - 169 mm (1892. gadā Rēzeknē) un Viduslatvijā – 121 mm (1954. gadā Ropažu pagasta Zaķos). Vismazāk nokrišņu decembrī gan  kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1953. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 11 mm, bet Kurzemē vietām mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 4-5 mm.  

Decembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2 - 3 mm. Līdz šim novērojumu stacijās decembrī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 49 mm, tas reģistrēts 1999. gada 16. decembrī Ventspils novada Tārgales pagasta Vičakos. Ievērojams nokrišņu daudzums - 40 mm - 1961. gada 25. decembrī ir bijis arī Vidzemē – Limbažos, bet Latvijas vidusdaļā diennaktī visvairāk nokrišņu - 28 mm - ir bijis 1988. gada 27. decembrī  Ropažu novada Zaķos. 2009. gada 16. -17. decembrī intensīvi sniga Kurzemes ziemeļu daļā ar maksimumu Kolkā. Kolkas novērojumu stacijā precīzi lielo nokrišņu daudzumu izmērīt nebija iespējams, tomēr, spriežot pēc izveidojušās bagātīgās sniega segas biezuma un tā blīvuma, nepilnu divu diennakšu sniega nokrišņu daudzums varēja būt ap 80 mm.

Decembrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidiem, nākamie pēc biežuma ir dienvidrietumu un rietumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Katru gadu decembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), bet jūras piekrastē vidēji reizi 20 gados vēja ātrums var sasniegt vētras spēku (20,8-24,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā decembrī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums  ir 22 m/s (1971. gada 8. decembrī Ventspilī). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas decembrī Latvijā ir bijušas 1961. gada 6. decembrī Ventspilī, kur tās sasniedza 40 m/s, iekšzemē vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 34 m/s (1971. gada 22. decembrī Alūksnē un Daugavpilī). 

Normai atbilstošos temperatūras apstākļos decembrī Latvijā parasti izveidojas noturīga sniega sega. Visagrāk – mēneša pirmajā dekādē – tas notiek galējos austrumu rajonos, tālāk process pakāpeniski virzās uz rietumiem un visvēlāk - decembra beigās-janvāra sākumā - noturīga sniega sega izveidojas Baltijas jūras piekrastē.

Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug – pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 2 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 6 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas jau ir 4, bet Alūksnē 11 cm. Kopumā mēnesī visbiezākā sniega sega – vidēji Valstī 22,3 cm – bija 1937. gada decembrī, bet otrs bagātākais ar sniegu decembris – vidēji Latvijā 21,7 cm -  bija 2010. gadā.

Atsevišķās decembra dienās  sniega segas biezums Latvijā var sasniegt ap pusi metra un vēl vairāk. Tā 1973. gada 1.-3. decembrī Salacgrīvā sniega segas biezums bija 55-56 cm, 1988. gada 20.-22. decembrī Limbažos 56-57 cm, bet pašā Baltijas jūras piekrastē – Ventspilī 1980. gada 7. decembrī sniega segas biezums bija 48 cm.  Ne tikai auksts, bet arī bagāts ar sniegu bija 2001. gada decembris: sniega krājumi mēneša gaitā pakāpeniski pieauga un Vecgada vakarā visu Latviju klāja no 10 līdz pat 52 cm (Limbažos) bieza sniega sega.  Tomēr visbiezākā kādā konkrētā decembra dienā sniega sega bija Kurzemes ziemeļu daļā ar sniega nokrišņiem bagātajos 2009. gada 16.-17. decembrī - Kolkas novērojumu stacijā 17. decembrī sniega segas biezums bija 75 cm, bet stacijas apkārtnē (pēc aptuveniem datiem) vietām - ap metru.

Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Decembrī visvairāk - vidēji 7-10, maksimāli līdz 17-21 dienai mēnesī migla var būt Alūksnē, Gulbenē un Kursas augstienē. Visretāk – vidēji 2-4, maksimāli 7-11 dienas mēnesī  - migla ir jūras piekrastes rajonos.

Decembris un janvāris ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk veidojas apledojums. Decembrī tas visbiežāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē un Zosēnos – vidēji 3-4, maksimāli 14-17 reizes mēnesī) un visretāk – jūras piekrastes rajonos. Visilgākais apledojuma periods  – 41 diena – ir bijis  no 1996. gada 4. decembra līdz 1997. gada 13. janvārim Gaiziņkalnā.

Kā viens no postošākajiem jāmin apledojums, kas smidzināšanas, lietus un sasalstoša lietus rezultātā gandrīz visu Latviju pārklāja 2010. gada Ziemassvētkos. Apledojums daudzviet saglabājās vēl 2011. gada sākumā, to papildināja izkrītošais sniegs, kas jau apledojušās virsmas, koku zarus darīja vēl smagākus, tie lūza, nodarot apkārtējai videi, cilvēkiem un to saimnieciskai darbībai ievērojamu kaitējumu.

Sarma visbiežāk – vidēji 5-6, maksimāli 18-23 dienas mēnesī -  ir Austrumlatvijas augstieņu rajonos, visretāk - jūras piekrastē. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji - 5 dienas (Rūjienā un Alūksnē), maksimāli  - 20 dienas (Priekuļos) mēnesī.

Decembrī ļoti reti – maksimāli 1-2 dienas mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens. 

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2013. gadam ieskaitot.)