Laika apstākļu raksturojums 2014. gada februārī

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4ºC, kas ir 5,1 grādu virs ilggadīgās normas, 2014. gada februāris ilggadīgajā gada datu rindā ir astotais siltākais, bet 21. gadsimtā – trešais siltākais  kalendāro ziemu noslēdzošais mēnesis. Ilggadīgajā periodā vissiltākais laiks februārī ir bijis 1990. gadā (+3,4ºC), bet visaukstākais - 1929. gadā (-14,2ºC). 21. gadsimtā vissiltākais ziemu noslēdzošais mēnesis ir bijis 2008. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija +1,7ºC. Savukārt visaukstākie  21. gadsimta  februāri ir bijuši 2011. gadā ar vidējo gaisa temperatūru -8,9ºC un 2012. gadā: -8,8ºC.

2014. gada februāra nokrišņu daudzums  - 31,5 mm -  ir nedaudz zem ilggadīgā vidējā (92% no ilggadīgās normas), ierindojot to gan ilggadīgās datu rindas, gan 21. gadsimta februāra mēnešu vidusdaļā. Ilggadīgo datu rindā visvairāk nokrišņu februārī ir bijis 1957. gadā  (71 mm), bet vismazāk – 1972. gadā (7 mm). 21. gadsimtā ar nokrišņiem visbagātākais februāris ir bijis 2002. gadā (64 mm), bet vissausākais - 2003. gadā (12 mm).

Tikpat strauji kā janvārī atnācis, līdz ar februāra pirmajām dienām atkāpās aukstais laiks. Vēl 30. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija desmit, 31. janvārī – sešus grādus zemāka par normu, bet februāra pirmajās dienās gaisa temperatūra jau svārstījās ap normu. No 7. februāra līdz pat mēneša beigām iestājās stabili siltāks par normu laiks (1.attēls).

Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā periodā bija 5-8 grādus augstāka par normu. Dienā temperatūra praktiski visā Latvijā bija pozitīva, visaugstākās vērtības - +7...+10 grādus – sasniedzot 24. – 25. februārī. Tomēr šīs temperatūras lielākoties  bija zemākas par  iepriekšējo gadu siltajos februāros uzstādītajām, tāpēc  jauni maksimālo gaisa temperatūru rekordi visā  2014. gada februārī bija tikai trīs – 16. februārī Pāvilostā, 18. februārī Zīlānos un 24. februārī Saulkrastos (Skultes NS).

Minimālās  gaisa  temperatūras  šomēnes  viszemākās  bija  no 1. līdz 6. februārim -  līdz -14...-16 grādiem, kas arī šajā laikā ir ievērojami mazāk par ilggadīgi viszemākajām šajā laika periodā.

Mēneša gaitā ar nokrišņiem visbagātākā bija otrā dekāde (2. attēls). Tajā nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija gandrīz divreiz lielāks par normu, Latgalē sasniedzot 260-280%. Kontrastā tam sausa bija mēneša trešā dekāde - tajā kopumā Latvijā nokrišņu bija tikai 9% no normas.

Siltā laika ietekmē mēneša laikā strauji izkusa jau tā plānā sniega sega. Otrajā dekādē jau praktiski bez sniega bija Kurzeme un Latvijas vidusdaļa, bet 25. februārī, kā pēdējā, Latvijā izkusa sniega sega arī Alūksnē.

Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,6 m/s zemāks par normu. Visstiprāk tas pūta 1. februārī, brāzmās teritorijas lielākajā daļā sasniedzot 15-20 m/s.

 

Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā - 28. novembrī un naktī uz 29. novembri  - Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14-23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.