Laika apstākļi Latvijā 2012. gadā

2012. gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā  bija +6,1ºC, kas ir 0,2 grādus virs ilggadīgās vidējās normas (no novērojumu sākuma līdz 2010. gadam) un 0,4 grādus virs Pasaules Meteoroloģijas  organizācijas noteiktās klimatoloģiskās standarta normas ( no 1961. līdz 1990. gadam). Tādējādi Latvijā aizvadītais gads ir ierindojies ilggadīgās datu rindas vidusdaļā, bet starp 21. gadsimta gadiem ir bijis otrais vēsākais. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 7,7 un 7,6ºC. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC. 21. gadsimtā Latvijā  visaukstākais ir bijis 2010. gads: +5,6ºC (1. att.).

2012. gada mēnešu gaisa temperatūras novirzes no normas var raksturot kā pārsvarā mērenas (2. att.). Neviens no gada mēnešiem neiekļuva atbilstošo ilggadīgo datu rindu desmit siltāko vai aukstāko skaitā. Pat februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru -8,8ºC ilggadīgajā daturindā bija tikai 14. aukstākais.

Sesto gadu pēc kārtas gada nokrišņu daudzums Latvijā bija virs normas (3. att.). Ar kopējo nokrišņu daudzumu 832 mm (125% no ilggadīgās normas un 127% no klimatoloģiskās standarta normas) 2012. gads ilggadīgajā datu rindā bija ceturtais, bet 21. gadsimtā - otrais ar nokrišņiem bagātākais. Ilggadīgāko novērojumu staciju dati liecina, ka visvairāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1928. gadā: 880 mm, bet otrais ar nokrišņiem bagātākais ir bijis 2010. gads: 856 mm. Savukārt vissausākais ilggadīgajā datu rindā bija 1951. gads: 491 mm, bet 21. gadsimtā - 2006. gads: 530 mm.

2012. gadā desmit mēnešos no divpadsmit nokrišņu daudzums bija virs normas. Laika periodā no 2011. gada decembra līdz 2012. gada jūlijam visos mēnešos nokrišņu daudzums bija lielāks par normu (4. att.). Tik ilgstošs (8 mēnešus) stabili mitrs laika periods Latvijas nokrišņu novērojumu vēsturē ir pirmoreiz.

2011.-2012. gadu ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija 0,5 grādus virs ilggadīgās normas. Silto decembri līdzsvaroja pārsvarā aukstais februāris, kurā piedzīvojām nepārtrauktu, 5 dienu ilgu, stipra sala periodu: laikā no 2. līdz 6. februārim visā Latvijā, izņemot pašu jūras piekrasti, diennakts minimālā  gaisa temperatūra bija zem -20, bet  Austrumlatvijas augstākajās vietās -  zem -30 grādiem. Parasti tik zemas temperatūras Latvijā ir vienu – divas dienas. Līdz šim sals zem -30 grādiem nepārtraukti piecas dienas un ilgāk Latvijā ir bijis tikai divreiz - 1996. un 1956. gadu ziemās, arī februāra mēnešos. 2012. gada 4. februārī Madonā tika reģistrēta viszemākā 2011.-2012. gadu ziemā, kā visā  2012. gadā  gaisa temperatūra: -33,0ºC.

Bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos (decembris –nokrišņiem visbagātākais, janvāris – 4. mitrākais un februāris – 17. mitrākais atbilstošajās ilggadīgajās datu rindās) darīja šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no ilggadīgās normas.       

2012. gada pavasaris bija mēreni silts (12. siltākais) un mitrs (9. ar nokrišņiem bagātākais ilggadīgajā datu rindā). Vasara gan temperatūras, gan nokrišņu ziņā bija tuvu normai. 2012. gada vasaras un visa gada visaugstākā gaisa temperatūra bija +33,7ºC, tā tika reģistrēta 27. jūlijā Daugavgrīvas novērojumu stacijā. 10. augustā Kolkā  tika reģistrēts vislielākais 2012. gadā diennakts nokrišņu daudzums – 67,7 mm. Tik liels nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā tiek novērots vidēji katru otro gadu.

Kopumā mēreni silts (12. siltākais) un mēreni mitrs (13. ar nokrišņiem bagātākais ilggadīgajā datu rindā) bija arī 2012. gada rudens. Šajā sezonā neparasta bija oktobra otrā puse. Tajā piedzīvojām gan šim gadalaikam neparasti siltu atvasaru, gan pirmo ziemas pieteikumu. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 6 grādus virs normas šī mēneša vissiltākās dienas -19. un 20. oktobris – bija arī vissiltākie atbilstošie datumi gaisa temperatūras novērojumu vēsturē Latvijā. Turpretī mēneša beigās, temperatūrai pazeminoties, zeme daudzviet pārklājās ar sniega segu. Visintensīvāk sniga Austrumlatvijas centrālajā daļā, 27.oktobra rītā Priekuļos sniega segas biezums sasniedza 35 cm. Tik biezs sniegs oktobrī Latvijā ir reta parādība – vidēji reizi 20 gados.