Jūnijs, 2016

Jūnijā Aiviekstes baseinā nokrišņu daudzums bija tuvu normai, savukārt Daugavas, Gaujas un Ventas baseinā zem normas. Vienīgi Lielupes baseinā nokrišņu daudzums jūnija mēnesī bija nedaudz lielāks par normu (1.att.).

Vissausākā no dekādēm bija jūnija pirmā dekāde, bet nokrišņiem bagātāka jūnija otrā dekāde. Visstiprākie nokrišņi bija 10. jūnijā, kad dažviet Kurzemē nolija gandrīz puse no mēneša normas, kā arī 21. jūnijā, kad visstiprākie nokrišņi bija valsts centrālajos rajonos. Arī trešajā dekādē bija novērojami nokrišņi, kā, piemēram, naktī uz 27. jūniju, kad dažviet Vidzemē nolija vairāk par 30 mm, atsevišķās vietās, kā piemēram, Priekuļos un Kalnciemā pat 63 mm un 77.4 mm. Tajā pat laikā Piedrujā jūnija trešajā dekādē nokrišņu nebija vispār.

Kopumā nokrišņu daudzums jūnijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 74%, Aiviekstes un Gaujas baseinos attiecīgi 98% un 91% no normas, Lielupes baseinā 108%, bet Ventas baseinā tikai 56% no normas.

1. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2016. gada jūnijā

Jūnijā Daugavas ūdenīgums bija 87%, Aiviekstes 44%, Gaujas 76%, Lielupes 70% un Ventas 123% no normas (2. att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 383 m3/s, maksimālā pietece 930 m3/s novērota 1. jūnijā, bet minimālā pietece 191 m3/s 30. jūnijā.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2016. gada jūnijā

Daugavā maksimālā notece tika novērota mēneša sākumā, jo maija otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā Daugavas baseinā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā nolija liels nokrišņu daudzums, kas izraisīja būtisku ūdens līmeņa un caurplūdumu palielināšanos. Kopumā kopš 1. jūnija līdz 30. jūnijam Daugavā Daugavpils NS ūdens līmenis pazeminājās par 2.5 m (3. att.), Piedrujas NS par 2.95 m (4. att.) un Jēkabpils NS par 1.4 metriem.

Pārējo Latvijas upju noteces svārstības jūnijā bija nelielas (3. att.). Pirmajā dekādē nokrišņu daudzums bija neliels, līdz ar to mēneša sākumā upju notece samazinājās. Lietaināks periods iestājās otrajā dekādē un tāpēc lielākajā daļā upju jūnija otrajā dekādē, kā arī trešās dekādes sākumā ūdens notece pieauga. Kopējais ūdens līmeņu svārstību intervāls jūnijā Daugavā sasniedza 1.4 – 2.95 m, Aiviekstē un Gaujā 0.1 – 0.3 m, Salacā 0.2 – 0.4 m, Lielupē 0.1 – 0.4 m, Ventā 0.2 – 0.3 m.

3. attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2016. gada jūnijā

4. attēls. Daugava pie Piedrujas 2016. gada 1. jūnijā (pa kreisi) un 30. jūnijā (pa labi)

Tā kā maija pēdējās dienas un jūnija pirmās dienas bija ļoti siltas un tika pārspēti šo dienu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī ūdens temperatūra upēs jūnija pirmajā dekādē bija salīdzinoši augsta. Periodā no 1. – 3. jūnijam Vidzemes upēs ūdens temperatūra sasniedza +18...+24ºC, Latgales upēs +19…+22ºC, Zemgales upēs +21...+24ºC un Kurzemes upēs +19...+23ºC.

Vairumā Latvijas upju visvēsākais ūdens bija mēneša otrajā dekādē, kad dažas dienas dekādes sākumā ūdens temperatūra daļā upju bija pat < +15ºC. Jūnija trešajā dekādē ūdens temperatūra upēs pakāpeniski paaugstinājās. Būtiskāks ūdens temperatūras pieaugums bija vērojams sākot ar Jāņu brīvdienām, kad no 23. jūnija līdz 26. jūnijam Latvijā valdīja karstums un ūdens temperatūra Vidzemes upēs atkal saniedza +19...+24ºC, Latgales upēs +22...+26ºC, Zemgales upēs +21…+25ºC un  Kurzemes upēs +21…+24ºC.

Jūnijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs. Ūdensaugi lielākajās upēs galvenokārt auga tikai gar krastiem (5. att.), bet mazāko upju lēnākajos posmos pa visu teces šķērsgriezumu, aizņemot 40–50%, atsevišķās vietās pat 70–80% no upes šķērsprofila (6. att.).

5. attēls. Gauja pie Valmieras 2016. gada 18. jūnijā (foto I.Rudlapa)

6. attēls. Ogre pie Ogres 2016. gada 13. jūnijā