Jūlijs, 2016

Jūlijs bija nokrišņiem bagāts mēnesis un līdz ar to gan Daugavas, gan Aiviekstes upju baseinos, kā arī Gaujas un Lielupes upju baseinos jūlija nokrišņu daudzums bija virs normas. Vienīgi Ventas baseinā nokrišņu daudzums jūlija mēnesī bija nedaudz mazāks par normu (1. att.).

Visvairāk nokrišņu bija jūlija pirmajā un trešajā dekādē, bet nedaudz mazāk nokrišņu jūlija otrajā dekādē. Visvairāk nokrišņi skāra tieši Latgales,Vidzemes, kā arī daļu Zemgales upju baseinus. Pirmajā dekādē visvairāk nokrišņu bija Sīļos, kur 7. jūlijā nolija 81 mm un dekādē kopumā 148,3 mm, kā arī Lubānā 81,5 mm dekādē, Skrīveros un Lielpēčos 85,6 un 88,4 mm dekādē. Savukārt trešajā dekādē visvairāk nolija Daugavpilī 92,0 mm, Piedrujā 73,9 mm, Sīļos 68,3 mm, Siguldā 55,3 mm, kā arī Kalnciemā 56 mm.

Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 205%, Aiviekstes baseinā 175%, Gaujas baseinā 157%, Lielupes baseinā 131%, bet Ventas baseinā 87% no normas.

1. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2016. gada jūlijā

Jūlijā Daugavas ūdenīgums bija 82%, Aiviekstes 47%, Gaujas 106%, Lielupes 139% un Ventas 146% no normas (2. att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūlijā bija 261 m3/s, maksimālā pietece 543 m3/s novērota 31. jūlijā, bet minimālā pietece 187 m3/s 3. jūlijā.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2016. gada jūlijā

Daugavā ūdens līmenis paaugstinājās jau jūlija sākumā jūlija pirmās dekādes intensīvo nokrišņu ietekmē, taču būtiskāka ūdens līmeņa paaugstināšanās bija novērojama sākot no 20. jūlija, kad  intensīvi nokrišņi bija novērojami gan Daugavas baseinā Krievijā un Baltkrievijā, gan arī Latvijā. Kopš 20. jūlija līdz 31. jūlijam posmā no Veļižas līdz Verhņedvisnkai ūdens līmenis Daugavā paaugstinājās par 1 – 1,3 m, bet Latvijas teritorijā posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmenis paaugstinājās par 0,74 – 1,3 m (3. att.). Pārējās Daugavs baseina upēs laikā no 20. līdz 31. jūlijam bija novērojamas ūdens līmeņa svārstības 0,1 – 1,0 m robežās (būtiskākā paaugstināšanās bija novērojama Dubnas upē).

Arī Gaujas baseina upēs jūlija pirmās dekādes intensīvo nokrišņu ietekmē bija vērojama ūdens līmeņu paaugstināšanās: no mēneša sākuma līdz 9. jūlijam posmā Velēna-Carnikava ūdens līmenis paaugstinājās par 0,26 – 0,55 m. Pārējo Latvijas upju noteces svārstības jūlijā bija nelielas (3. att.).

Kopējais ūdens līmeņu svārstību intervāls jūlijā Daugavā Latvijas teritorijā sasniedza 0,9 – 1,73 m, Aiviekstē 0,1 – 0,4 m, Gaujā 0,45 – 0,55 m, Salacā 0,1 m, Lielupē 0,2 – 0,6 m, Ventā 0,2 – 0,4 m.

3. attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2016. gada jūlijā

Tā kā jau jūnija mēnesī Jāņu brīvdienās un pēc tam valdīja karstums, tad ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija paaugstinājusies līdz +19...+24ºC, Latgales upēs +22...+26ºC, Zemgales upēs +21…+25ºC un Kurzemes upēs +21…+24ºC. Jūlija sākumā šī tendence saglabājās, taču sākot ar pirmās dekādes vidu ūdens temperatūra pazeminājās par 2 – 4 °C, bet atsevišķās vietās par 6 °C. Trešās dekādes vidū ūdens temperatūra atkal paaugstinājās un Latgales upēs ūdens temperatūra bija +19...+24°C, Vidzemes upēs +15...+23°C, Zemgales upēs +20...+24°C un Kurzemes upēs +15...+22°C robežās.

Jūlijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs un ūdensaugi pārsvarā novērojami pa visu teces šķērsgriezumu aizņemot 50–60%, atsevišķās vietās pat 80–90% no upes šķērsprofila. Atsevišķos upju posmos ūdensaugi novērojami gar krastiem (4. att.).

4. attēls. Daugava pie Piedrujas 22. jūlijā