Janvāris, 2017

Janvārī nokrišņu daudzums bija zem normas visos Latvijas upju baseinos (1. att.). Visvairāk nokrišņu bija janvāra pirmajā dekādē 11,5-38,6 mm. Visvairāk nokrišņi bija 1. janvārī Gaujas un Salacas upju baseinu novērojumu stacijās 12,8-16,9 mm, savukārt Ventas un Piejūras mazo upju baseinu novērojumu stacijās 4. janvārī 5,7-18,1 mm. Otrajā dekādē kopumā nokrišņi bija 6,6-19,2 mm, vismazāk nokrišņu bija trešajā dekādē 2,2-11 mm.

Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 90%, Aiviekstes baseinā 76%, Gaujas baseinā 65%, Lielupes baseinā 88%, bet Ventas baseinā 74% no normas.

1. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2017. gada janvārī

Janvārī Daugavas ūdenīgums bija 174%, Aiviekstes 150%, Gaujas 181%, Lielupes 224% un Ventas 187% no normas (2. att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 615 m3/s, maksimālā pietece 919 m3/s novērota 4. janvārī, bet minimālā pietece 481 m3/s 31. janvārī.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2017. gada janvārī

Daugavā pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās bija līdz 4.-5. janvārim, tad dažas dienas novērotas ūdens līmeņa svārstības. Ūdens līmenis atsāka paaugstināties no 8.-9. janvārim. Maksimālais ūdens līmenis sasniegts 14.-16. janvārī. Sākot ar 17. janvāri ūdens līmenis pakāpeniski pazeminās. Daugavā pie Zeļķiem palienes ir applūdušas kopš 6. janvāra. Arī Daugavas baseina upēs novērotas līdzīgas ūdens līmeņa izmaiņas. Palienes applūdušas Aiviekstē visu janvāri, savukārt Lielajā Juglā pie Zaķiem janvāra sākumā no 3.-4. janvārim.

Janvāra sākumā ūdens līmenis paaugstinājās arī Gaujā, tad pakāpeniski sāka pazemināties. Tomēr Gaujā pie Siguldas ūdens līmenis strauji sāka paaugstināties 12. janvāra pēcpusdienā, jo 600 m lejpus novērojumu stacijas bija izveidojies ledus sablīvējums. Kopš 15. janvāra ūdens līmenis sāka pakāpeniski pazemināties. Lielupē ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinājās līdz otrās dekādes vidum, tad sāka lēnām pazemināties. Ventā janvāra sākumā novērotas ūdens līmeņa svārstības ar tendenci pazemināties. Janvāra trešās dekādes sākumā ledus palika trausls un tas sāka kustēties. Ledus sastrēguma ietekmē strauji paaugstinājās ūdens līmenis par 30-145 cm. Ūdens līmenis turpināja paaugstināties līdz 25.-26. janvārim (3.att.).

3. attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2017. gada janvārī

Sākotnējās ledus formas Latvijas upēs parādījās periodā no 3. līdz 6. janvārim. Ledus sega Latvijas upēs nostiprinājās janvāra pirmajā dekādē: Daugavā 5.-8. janvārī, Lielupē un Gaujas lēnākajos posmos 6.-7. janvārī un Ventā 8. janvārī. Ledus sega līdz janvāra beigām saglabājās Lielupē, Gaujas lēnākajos posmos un Daugavā posmos Veļiža – Piedruja un Daugavpils – Pļaviņas (4. att.). 31. janvārī ledus biezums Daugavā Baltkrievijas teritorijā posmā Suraža - Polocka bija 15-30 cm, savukārt Latvijas teritorijā posmā Daugavpils – Vaikuļāni 19-20 cm, Jēkabpils – Pļaviņas 21-22 cm, Gaujā pie Carnikavas 22 cm un Lielupē pie Mežotnes 19 cm. Ventā pie Kuldīgas ledus sakustējās jau 21. janvārī un naktī uz 22. janvāri ledus izgāja, kā rezultātā strauji paaugstinājās ūdens līmenis. Reta ledus un vižņu iešana novērota periodā no 22.-26. janvārim. Sākot ar 27. janvāri Venta ir brīva.

4. attēls. Ledus sega Daugavā pie Akmens tilta Rīgā 2017. gada 25. janvārī (foto I. Rudlapa)