Maijs, 2016

Maijā nokrišņi daļā upju baseinu, kā Daugavas, Aiviekstes un Gaujas baseinos bija zem normas, savukārt ap normu nokrišņi bija Lielupes baseinā, bet virs normas Ventas baseinā (1. att.). Nokrišņu sadalījums mēneša griezumā nebija vienmērīgs, jo maija otrās dekādes vidū, no 13.-15. maijam, Lielupes un Ventas baseinos izlija gandrīz visa nokrišņu mēneša norma. Visvairāk nokrišņu bija Dobeles NS, Saldus NS, Kuldīgas NS un Stendes NS no 41-61 mm. Kopumā nokrišņu daudzums maijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija tikai 34%, Aiviekstes un Gaujas baseinos attiecīgi 25% un 11% no normas, bet Lielupes un Ventas baseinos 100% un 118% no normas.

1. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2016. gada maijā

Maijā Daugavas ūdenīgums bija 75%, Aiviekstes 48%, Gaujas 81%, Lielupes 78% un Ventas 117% no normas (2. att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 791 m3/s, maksimālā pietece 1114 m3/s novērota 6. maijā, bet minimālā pietece 429 m3/s 24. maijā.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2016. gada maijā

Daugavā minimālais ūdens līmenis tika novērots maija trešās dekādes sākumā, laikā no 20.-25. maijam. Savukārt periodā no 18.-22. maijam Daugavas augštecē Krievijas un Baltkrievijas teritorijās izlija liels nokrišņu daudzums. Pēc intensīviem nokrišņiem Daugavas baseinā Krievijā un Baltkrievijā, kur laika posmā no 17. maija līdz 22. maijam Krievijā Veļižas NS nokrišņu summa sasniedza 143 mm, Veļikije Luki NS 128 mm, Belijas NS 140 mm, bet Baltkrievijā Suražas NS 65 mm, Toropecas un Vitebskas NS 57 mm, Daugavas augštecē strauji cēlās ūdens līmenis. Daugavā posmā no Veļižas līdz Suražas laikā no 21.-22. maijam ūdens līmenis cēlās par 132-159 cm. Pie Vitebska laikā no 22.-23. maijam ūdens līmenis paaugstinājās par 227 cm. Posmā no Ullas līdz Polockai no 23.-24. maijam ūdens līmenis paaugstinājās par 134-146 cm, savukārt posmā no Verhņedvinskas līdz Piedrujai ūdens līmenis par 108-114 cm paaugstinājās laikā no 24.-25. maijam. Bet posmā no Krāslavas līdz Vaikuļāniem laikā no 25.-26. maijam ūdens līmenis cēlās par 72-92 cm, bet no Jersikas līdz Jēkabpilij par 47-63 cm laikā no 26.-27. maijam.

Kurzemes upēs minimālais ūdens līmenis bija 13. maija rītā, bet pēc intensīviem nokrišņiem ūdens līmenis strauji paaugstinājās, sasniedzot maksimumu periodā no 16.-18. maijam. Zemgales upēs novēroti divi termiņi ar minimālo ūdens līmeni periods no 13.-14. maijam un maija beigas. Savukārt maksimālais ūens līmenis bija maija pirmajās dienās (3. attēls). Vidzemes upēs maksimālais ūdens līmenis novērots maija sākumā, savukārt  minimālais ūdens līmenis maija beigās.

3. attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2016. gada maijā

Mēneša pirmajā dekādē ūdens temperatūra Zemgales upēs bija +10...+15°C, Kurzemes upēs +8...+15°C, Vidzemes upēs +8...+14°C un Latgales upēs +9...15°C robežās. Mēneša beigās, paaugstinoties gaisa temperatūrai, arī ūdens temperatūra upēs kļuva siltāka: Zemgales upēs ūdens temperatūra bija +20...+22°C, Kurzemes upēs +18...+20°C, Vidzemes upēs +16...+20°C un Latgales upēs +17...+20°C robežās. Vairāk par  upju ūdens temperatūras ietekmējošajiem faktoriem var izlasīt šeit.

4. attēls. Ventas pie Kuldīgas 2016. gada 28. maijā (foto I.Rudlapa)

Iestājoties siltākam laikam, upēs ir sākusies veģetācijas veidošanās. Dubnā pie Višķiem un Sīļiem, kā arī Rēzeknē pie Griškāniem ūdensaugi novērojami pa visu teces šķērsgriezumu, bet Daugavā pie Jēkabpils, Aiviekstē pie Lubānas un Aiviekstes HES, Lielupē no Jelgavas līdz Kalnciemam un Ventā pie Kuldīgas ūdensaugi novērojami pārsvarā pie krasta.

 

 

 

Iestājoties siltākam laikam, upēs ir sākusies veģetācijas veidošanās. Dubnā pie Višķiem un Sīļiem, kā arī Rēzeknē pie Griškāniem ūdensaugi novērojami pa visu teces šķērsgriezumu, bet Daugavā pie Jēkabpils, Aiviekstē pie Lubānas un Aiviekstes HES, Lielupē no Jelgavas līdz Kalnciemam un Ventā pie Kuldīgas ūdensaugi novērojami pārsvarā pie krasta.