Janvāris, 2015

Nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 177%, Aiviekstes 194%, Gaujas 198%, Salacas 131%, Lielupes 192%, Ventas 142% no normas. Nokrišņiem bagātāka bija mēneša pirmā puse.

Daugavas ūdenīgums bija 101%, Aiviekstes 270%, Salacas 170%, Gaujas 191%, Lielupes 272%, Ventas 220% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 415 m³/s, minimālā ūdens pietece 276 m³/s novērota 1. janvārī, maksimālā pietece 547 m³/s – 19. janvārī.

Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija 3.9 grādus augstāka par normu. Atkušņi mijās ar sala periodiem. Mēneša sākumā laiks bija silts un mitrs, bet pirmās dekādes otrajā pusē gaisa temperatūra strauji pazeminājās. Periodā no 13. līdz 18. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal bija pozitīva, savukārt negatīva diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā stabili turējās periodā no 19. līdz 29. janvārim. Līdz ar to janvārī iezīmējās arī divi izteikti upju noteces kāpuma un krituma periodi.

Zemākie ūdens līmeņi Latgales un Vidzemes upēs daudzviet reģistrēti janvāra pirmajās divās dienās, tomēr lielākajā daļā upju vai to posmu janvāra beigās (2.attēls). Savukārt augstākie ūdens līmeņi pārsvarā novēroti periodā no 11. līdz 22. janvārim, vietām, galvenokārt Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs periodā no 3. līdz 8. janvārim. Latvijas rietumu daļas upēs ūdens līmeņi mēneša maksimālās mēneša vērtības sasniedza brīvas gultnes apstākļos. Latvijas centrālās un austrumu daļas upēs ūdens līmeņi daudzviet ievērojami paaugstinājās ledus un vižņu iešanas laikā, izveidojoties ledus un vižņu sastrēgumiem un sablīvējumiem.

Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Daugavā bija 0.3-0.7 m, Aiviekstē 1.2-1.9 m, Ogrē 2.1-2.5 m, Lielajā Juglā 2.7 m, Gaujā 1.1-2.0 m, Lielupē Mežotnes – Staļģenes posmā 2.6-3.1 m, Jelgavas – Kalnciema posmā 1.1-1.4 m, Bārtā 2.9-3.4 m, Ventā 2.4-3.2 m.

Ogrē palieņu applūšanas līmenis tika pārsniegts laikā no 4. līdz 9. janvārim un no 14. līdz 23. janvārim. Lielupes zemākās palienes pie Mežotnes applūda 1.-2. janvārī un 7.-19. janvārī, pie Staļģenes 15.-19. janvārī, pie Jelgavas 15.-20. janvārī, pie Kalnciema  3.-5. janvārī un 11.-21. janvārī. Lielās Juglas zemākās palienes applūda periodos no 3. līdz 5. un no 14. līdz 20. janvārim, savukārt Aiviekstes palienes bija applūdušas visu mēnesi.

3. attēls. Ūdens līmeņa svārstības 2015. gada janvārī Ogrē Lielpeču un Ogres novērojumu stacijās (cm virs NS “ 0” atzīmēm)

Sarežģīta, ļoti mainīga hidroloģiskā situācija šogad izveidojās Ogres lejtecē. Mēneša pirmās dienas upi klāja nepilna ledus sega, bet atkušņa un lietus iespaidā 3. janvārī sākās ledus iešana un krasas ūdens līmeņa svārstības (3. attēls). 5. janvārī Ogrē pie Ogres pilsētas no šosejas tilta līdz Norupītes ietekai izveidojās ledus sastrēgums. Gaisa temperatūrai strauji pazeminoties, atsākās ledus un vižņu veidošanās. Ledus sastrēguma augšgalā turpinājās vižņu uzkrāšanās un sablīvēšanās, izraisot ūdens līmeņa celšanos Ogres novērojumu stacijā un arī zemāko upes palieņu applūšanu. Turpmāk, periodā no 10. līdz 14. janvārim Ogrē pie Lielpečiem noturējās ledus sega ar lāsmeņiem, tomēr siltais laiks un intensīvie nokrišņi janvāra vidū atkal izraisīja ledus iešanu, krasas ūdens līmeņa svārstības un zemāko palieņu applūšanu. Mēneša otrajā pusē Ogres lejtecē saglabājās ledus sastrēgums, savukārt pie Lielpečiem ledus krautņi upes krastos un trešajā dekādē arī reta vižņu iešana.

4. attēls. Ogre pie Ogres HES 2015. gada 16. janvārī (foto L. Klints)

Nenoturīgi ledus apstākļi bija lielākajā daļā Latvijas upju. Lielupes augštecē Mežotnes – Staļģenes posmā janvāra pirmās dekādes beigās izveidojās ledus un vižņu sablīvējumi un izraisīja ūdens līmeņa paaugstināšanos. Mēneša vidū šie sablīvējumi saira, turpmāk ūdens līmenis pazeminājās. Janvāra beigās Lielupē pie Mežotnes un Jelgavas bija vērojamas piesalas, pie Staļģenes upe bija brīva, bet pie Kalnciema saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem.

Gaujā janvāra pirmajās dienās ledus sega bija vērojama augštecē un lejtecē, ledus iešana sākās 3. janvārī. Upes augštecē 7. janvārī no jauna izveidojās ledstāve un noturējās līdz mēneša beigām. Savukārt pie Valmieras visu mēnesi, pie Siguldas no 4. līdz 12.janvārim, pie Carnikavas no 4. līdz 10. janvārim un trešajā dekādē bija vērojamas piesalas, vižņu un ledus iešana.

Daugavā un Pļaviņu ūdenskrātuvē janvārī saglabājās ledus sega, daudzviet tā bija nepilna. Atkušņu laikā uz ledus parādījās ūdens, veidojās izskalojumi un vietām piekrastes vaļumjoslas. Jēkabpils novērojumu stacijā Daugavā visu mēnesi gar krastiem bija piesalas, bet sala periodos arī reta līdz vidēja vižņu iešana.

Ledus biezums janvāra beigās Daugavā no Veļižas līdz Verhņedvinskai sasniedza 11-31 cm, no Piedrujas līdz Vaikuļāniem 15-23 cm. Arī Daugavas baseina upēs Pededzē, Lielajā un Mazajā Juglā ledstāve noturējās visu mēnesi. Rēzeknes upē nepilnā ledus sega saira trešās dekādes otrajā pusē. Savukārt Aiviekstē pie Lubānas nepilna ledstāve bija periodā no 9. līdz 17. janvārim, bet lejppus Aiviekstes HES janvārī parādījās tikai piesalas un vižņi. Kurzemes upēs sākotnējās ledus formas pārsvarā novērotas tikai janvāra pirmajā dekādē.

5. attēls. Abava pie Sabiles 2015. gada 4. janvārī (Foto I. Rudlapa)

 

5. attēls. Abava pie Sabiles 2015. gada 4. janvārī (Foto I. Rudlapa)