Marts, 2014

Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 147%, Aiviekstes 128%, Gaujas 124%, Salacas 129%, Lielupes 131%, Ventas 156% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums 63-67 mm reģistrēts Pļaviņās, Skrīveros un Saldū, savukārt mazākais 35-38 mm Alūksnē, Ainažos un Rīgā.

Daugavas ūdenīgums bija 108%, Aiviekstes 92%, Gaujas 78%, Lielupes 90%, Ventas 105% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 628 m³/s, maksimālā pietece 1049 m³/s novērota 29. martā, minimālā pietece 350 m³/s - 12. martā.

Martā vidējā gaisa temperatūra bija 4,7 grādus virs ilggadīgās normas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša lielākajā daļā bija pozitīva, zem 0 grādiem tā pazeminājās 16. martā un valsts austrumu daļā pieturējās līdz pat 20. martam. Latvijas lielākajā daļā 15.-16. martā izveidojās sniega sega, kas vislielāko biezumu sasniedza 20. martā Siguldā – 18 cm, bet temperatūrai paaugstinoties, tā jau 21. martā izkusa.

Marta sākumā upēs turpinājās noteces samazināšanās, tā straujāk sāka pieaugt mēneša otrajā pusē, kad iestājās nokrišņu periods (2.attēls). Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi pārsvarā novēroti marta pirmās dekādes otrajā pusē, daļā Vidzemes, Zemgales un Kurzemes upju no 13. līdz 15. martam, bet Daugavā periodā no 9. līdz 21. martam.

Augstākie ūdens līmeņi un maksimālie ūdens caurplūdumi lielākajā daļā Latvijas upju tika sasniegti periodā no 23. līdz 31. martam, tomēr atsevišķos upju posmos situācija atšķīrās. Tā izrādījās, ka Daugavā posmā no Daugavpils līdz Jēkabpilij augstākie ūdens līmeņi reģistrēti jau 1. martā, savukārt jūras ietekmētajās Daugavas, Gaujas un Lielupes lejtecēs – 15. martā. Marta trešajā dekādē bija applūdušas zemākās Aiviekstes palienes.

Ūdens līmeņu mēneša svārstību amplitūda Daugavā bija 1.3-1.8 m, Aiviekstē 1.7-1.9 m, Ogrē 0.9-1.4 m, Lielajā Juglā 2.1 m, Gaujā 0.6-1.0 m, Salacā 0.4-0.5 m, Lielupē 0.9-1.4 m, Svētē, Misā un Bērzē 1.0-1.7 m, Bārtā 1.6 m, Ventā 1.7-2.5 m.

2014. gada 1.ceturksnī ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā visaugstākie bija janvārī brīvas gultnes apstākļos vai ledus veidošanās periodā. Tomēr vietām, galvenokārt mazākajās upēs, martā ūdens līmeņi bija dažus cm līdz 0.5 m augstāki nekā ziemā, kas vairāk atbilst parastajam upju noteces sadalījumam gada griezumā. Latgalē šāda situācija novērota Ošā, Pededzē, Aiviekstē; Vidzemē – Gaujā pie Valmieras, Tirzā, Palsā, Ogrē; Zemgalē – Viesītē, Misā, Svētē; Kurzemē – Ciecerē (3.attēls), Imulā, Abavā.

3. attēls. Ciecere pie Saldus 2014. gada 30. martā (Foto I.Rudlapa)

Pakāpenisks, lēns ledus sairšanas process, kas bija aizsācies jau februārī, marta sākumā turpinājās. Ledus sega saglabājās Daugavā un tās pietekās, Pļaviņu ūdenskrātuvē, Gaujas augštecē un lejtecē, Ventas lejtecē un Lielupē Mežotnes – Kalnciema posmā. Daugavā posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai 5. martā ledus bija 21-43 cm, no Daugavpils līdz Vaikuļāniem 28-38 cm, Gaujā pie Valmieras 27 cm, Lielupē pie Mežotnes 20 cm biezs.

Ledus iešana Daugavas pietekās Latgalē, Gaujas lejtecē, Lielupē, Mēmelē un Ventā pie Kuldīga sākās periodā no 1. līdz 8. martam, Daugavā pie Veļižas, posmā no Ullas līdz Jēkabpilij no 12.-16. martam, bet no Suražas līdz Vitebskai, Zeļķu – Pļaviņu posmā un Ogrē pie Lielpēčiem no 22.-24. martam. Ledus šogad ilgstoši kusa uz vietas, ūdens līmenis ledus uzlūšanas laikā bija zems, bīstami ledus sastrēgumi un plaši applūdumi neveidojās. Mēneša beigās Latvijas upes bija brīvas no ledus.

Zemākā mēneša ūdens temperatūra ap 0 grādiem novērota mēneša sākumā. Straujāka ūdens temperatūras paaugstināšanās sākās marta trešajā dekādē un periodā no 27.-30. martam ūdens temperatūra sasniedza Vidzemes un Latgales upēs +4...+6º C, Kurzemes un Zemgales upēs +5...+7º C.