Jūlijs, 2014

Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 77%, Aiviekstes 86%, Gaujas 121%, Lielupes 65%, Ventas 46% no normas. Jūlijā visvairāk (78-201 mm) nolija Alūksnē, Kalnciemā, Sīļos un Siguldā, vismazāk Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā, tikai 11-19 mm.

Daugavas ūdenīgums bija 54%, Aiviekstes 136%, Gaujas 131%, Lielupes 81%, Ventas 67% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 215 m³/s, maksimālā pietece 325 m³/s novērota 4. jūlijā, bet minimālā pietece 215 m³/s - 22. jūlijā.

Mēneša sākums bija lietains un samērā vēss. Jau pirmajā jūlija dienā Priekuļu, Lielpēču, Skrīveru un Zosēnu novērojumu stacijās nolija no 31 līdz 40 mm, kas pārsniedza pirmās dekādes nokrišņu normu, savukārt Kurzemes piekrastē nokrišņu daudzums bija pavisam niecīgs. Līdz ar to Latvijas ziemeļaustrumu un centrālās daļas upēs tika novērots straujš lietus uzplūdiens ar maksimumu laikā no 2. līdz 6. jūlijam. Kopējais mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Pededzē un Aiviekstē sasniedza 1.1-1.7 m, Gaujā no Velēnas līdz Siguldai 1.2-1.4 m, Palsā un Mazajā Juglā 1.2-1.3 m, Misā un Ogrē 1.5-1.6 m, Tirzā pie Lejasciema 1.8 m, Lielajā Juglā pie Zaķiem 2.7 m.

Daļā Latvijas upju jūlijā bija vērojamas vasaras mazūdens periodam raksturīgas nelielas ūdens līmeņu svārstības ar kopēju ūdens līmeņa pazemināšanās tendenci mēneša gaitā. Tā Daugavā posmā no Veļižas līdz Jēkabpilij un pie Andrejostas ūdens līmenis jūlijā svārstījās tikai 19-46 cm, Salacā 21-25 cm, Ventā no Vārdavas ietekas līdz Vendzavai 15-49 cm, Mūsā un Lielupē no Jelgavas līdz Kalnciemam 44-52 cm, Bārtā 17-34 cm intervālā.

Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Latvijas upēs pārsvarā reģistrēti jūlija pirmajā dekādē, periodā no 1. līdz 6. jūlijam. Savukārt ūdens līmeņa un caurplūduma mēneša minimumi novēroti mēneša beigās no 26. līdz 31.jūlijam. Atsevišķos upju posmos, piemēram Daugavas un Ventas grīvu posmos, augstākie un zemākie ūdens līmeņi tika sasniegti jūlija otrajā dekādē (2.attēls).

Jūlija trešajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 3-6 grādus virs normas. Laika periodā no 24. līdz 30. jūlijam gaiss dienā sakarsa līdz 31.1-33.6ºC. Dekādes trijās pēdējās dienās karstajā un mitrajā gaisa masā aktīvi veidojās gubu lietus mākoņi, kas nesa mērenas un spēcīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un vēja brāzmas. Vislielākais nokrišņu daudzums izkrita 29. jūlija pēcpusdienā Siguldā: 6 stundu laikā to daudzums sasniedza 122.8 mm, kas 3.7 reizes pārsniedza dekādes nokrišņu normu (skat.  http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/julijs-2014-meteo?id=1938&nid=536).

Siguldā  lielākais līdz šim novērotais nokrišņu daudzums mazūdens apstākļos neizraisīja ievērojamu Gaujas noteces palielināšanos. 29. jūlijā no plkst.10:30 līdz plkst.16:00 ūdens līmenis Gaujā paaugstinājās par 25 cm, līdz plkst. 17:00 svārstījās 1 cm intervālā, pēc tam  pazeminājās un jau 31. jūlijā bija pazeminājies līdz  zemākajam 29. jūlija līmenim (3.attēls).

Periodā no 1. līdz 3. jūlijam ūdens upēs bija visvēsākais, kad ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija +12...+15ºC, Latgales upēs +13...+18ºC, Zemgales upēs +15…+18ºC, Kurzemes upēs +17…+20ºC robežās.

Visvairāk ūdens bija iesilis jūlija beigās. Laikā no 27. līdz 31. jūlijam ūdens temperatūra Vidzemes upēs sasniedza +18...+24ºC, Latgales upēs +20...+28ºC, Zemgales un Kurzemes upēs +20...+27ºC. Mēneša vidējā ūdens temperatūra Daugavā un Lielupē pārsniedza normu par 1.8 grādiem, Gaujā pie Siguldas par 1.4 grādiem,  Ventā pie Kuldīgas par 2.8 grādiem, bet  Salacas lejtecē bija 0.8 grādus zem normas.

4. attēls. Ūdensaugi Mēmelē pie Bauskas 2014. gada 20. jūlijā (foto L. Klints)

Jūlijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs. Ūdensaugi lielākajās upēs vietām auga tikai gar krastiem, bet mazāko upju lēnākajos posmos pa visu teces šķērsgriezumu, aizņemot pat 8-9 balles no upes šķērsprofila (4. attēls).