Marts, 2013

Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 34%, Aiviekstes 50%, Gaujas 37%, Salacas 30%, Lielupes 24%, Ventas 20% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums 21-23 mm reģistrēts Alūksnē un Siguldā, savukārt mazākais 5,4 mm Liepājā un Rucavā.

Daugavas ūdenīgums bija 58%, Aiviekstes 53%, Gaujas 48%, Lielupes 27%, Ventas 60% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 343 m³/s, maksimālā pietece 410 m³/s novērota 1. martā, minimālā pietece 296 m³/s - 24. martā.

Marts šogad bija auksts, saulains, teritorijas lielākajā daļā ar noturīgu sniega segu un mēneša vidējo gaisa temperatūru 4,2 grādus zem normas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra  mēneša sākumā svārstījās ap normu, bet no 8. marta līdz mēneša beigām stabili turējās zem normas.

Augstākie ūdens līmeņi lielākajā daļā Latvijas upju novēroti mēneša sākumā no 1. līdz 8. martam. Tikai atsevišķos neaizsalušos upju posmos marta augstākie līmeņi sasniegti laikā no 12. līdz 15. martam, jo saistībā ar gaisa temperatūras pazemināšanos, pastiprinājās vižņu iešana un izveidojās vižņu sablīvējumi, izraisot ūdens līmeņu celšanos. Aiviekstē no 1. līdz 14.martam ūdens līmenis pārsniedza palieņu applūšanas līmeni. Savukārt zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi lielākajā daļā Latvijas upju novēroti marta beigās no 23. līdz 31. martam. 

Mēneša ūdens līmeņu svārstību amplitūda bija mazāka nekā šī gada pirmajos mēnešos: Daugavā Piedrujas Jēkabpils posmā 0,7-1.0 m, Aiviekstē, Lielajā Juglā, Ogrē 0.3-0.6 m, Gaujā 0.3-1.5 m, Salacā 0.5-0.6 m, Lielupē 0.4-0.8 m, Svētē, Bērzē, Užavā 0.8- 0.9 m, Bārtā 0.4-0.7 m, Ventā 0.7-1.1 m.

Marta otrajā un trešajā dekādē ledus biezums upēs pārsvarā palielinājās. Neaizsalušajos posmos pastiprinājās vižņu iešana un vietām veidojās ledus sablīvējumi. Kurzemes upēs vietām izveidojās jauna, plāna ledus sega (3. attēls).

Marta beigās upes pārsvarā klāja ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai torosiem, atsevišķās vietās zem ledus atradās vižņi. Mēmelē pie Tabokines saglabājās ledus sablīvējums, kas izveidojās 9. martā pēc ledus sakustēšanās. Dažviet straujākajos posmos upēs gar krastiem bija novērojamas tikai piesalas (4. attēls). Gaisa temperatūrai dienas laikā paaugstinoties virs 0 grādiem, Latvijas rietumu daļas upēs, kā arī centrālās daļas upju straujākajos posmos trešās dekādes beigās sākās lēns ledus sairšanas process. Ledus segā parādījās jauni caurkusumi un izskalojumi, īpaši posmos, kur ledstāve izveidojās tikai martā.

31. martā ledus biezums Daugavā no Suražas līdz Verhņedvinskai bija 38-50 cm, no Piedrujas līdz Jēkabpilij 42-53 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 49-54 cm, Dubnā pie Sīļiem 34 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 46 cm, Ogrē pie Lielpēčiem 52 cm, Gaujā pie Valmieras 55 cm un Carnikavā 49 cm, Lielupē 33 - 43 cm. Ventā marta trešajā dekādē mijās no ledus brīvi posmi (Vārdava) ar jaunu 10-12 cm biezu ledu (Nīgrande, Vendzava) un 36-39 cm biezu ledu (Skrunda, Šķērveles grīva, Lēnas).

Sniega segas augstums 31.martā Daugavas baseinā vidēji bija 35 cm (baseina augšdaļā 38-56 cm, Baltkrievijas teritorijā baseina dienviddaļā 28-49 cm, Latvijas teritorijā 16-57 cm), Gaujas baseinā vidēji 32 cm, Ventas un Lielupes baseinos 11 cm.