Februāris, 2013

Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 122%, Aiviekstes 129%, Gaujas 127%, Salacas 113%, Lielupes 98% un Ventas 71% no normas. Visvairāk nokrišņu bija februāra pirmajā dekādē, bet trešajā dekādē tikai 21. februārī vietām nedaudz sniga.

Mēneša vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija 2,5 grādu virs normas. Līdz pat 19. februārim gaisa temperatūra bija stabili siltāka par normu. Trešās dekādes sākumā gaisa temperatūra naktīs Vidzemes un Alūksnes augstienēs noslīdēja līdz pat -20...-21 grādam, turpretī mēneša beigās dienā paaugstinājās līdz +3...+6, Mērsragā un Jelgavā 27. februārī līdz +8 grādiem.

Daugavas ūdenīgums bija 127%, Aiviekstes 106%, Gaujas 69%, Lielupes 124%, Ventas 101% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 418 m³/s, maksimālā pietece 481 m³/s novērota  19. februārī, minimālā pietece 383 m³/s - 8. un 9. februārī.

Augstākie ūdens līmeņi pārsvarā novēroti mēneša sākumā no 1. līdz 7. februārim. Savukārt Dubnā un Gaujas augštecē mēneša maksimums iestājās 13.-15. februārī, Rēzeknē un Daugavā periodā no 18. līdz 20. februārim. Zemākie ūdens līmeņi Gaujas augštecē un Daugavā novēroti  februāra pirmajā dekādē, bet lielākajā daļā Latvijas upju – februāra trešajā dekādē,

Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija mazāks nekā janvārī: Bārtā 2,2-2,3 m, Ventā 1,1-1,9 m, Salacā 0,9-1,7 m, Svētē, Bērzē, Tērvetē, Užavā, Durbē, Rīvā 1,0-1,5 m, Lielupē 0,6-0,9 m, Daugavā 0,2-0,4 m, Gaujā 0,4-0,5 m. Salacā pie Lagastes palienes bija applūdušas periodā no 1. līdz 7. februārim, savukārt Aiviekstē palieņu applūšanas līmenis bija pārsniegts visu februāra mēnesi.

Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs februārī pārsvarā saglabājās ledus sega, Siltākajā mēneša pirmajā pusē sākās daļēja ledus segas sairšana. Ledus biezums nepalielinājās vai straujākajos posmos samazinājās, ledus segā veidojās caurkusumi un izskalojumi, uz ledus parādījās sniegūdens lāmas vai ūdens. Aiviekstē pie Lubānas, Amatā pie Melturiem, Salacā pie Lagastes ledus sega upes vidū saira, atstājot gar krastiem palieku piesalas. Pastiprinoties salam mēneša otrajā pusē atsākās ledus veidošanās. Ledus segā samazinājās vaļēja ūdens laukumi, pieauga ledus biezums, savukārt neaizsalušos posmos pastiprinājās vižņu iešana un vietām izveidojās nepilna ledus sega, kas siltajās mēneša beigās atkal saira.

Ledus biezums februāra beigās: Daugavā no Suražas līdz Verhņedvinskai bija 34-45 cm, no Piedrujas līdz Jēkabpilij 37-50 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē no Zeļķiem līdz Pļaviņām 39-48 cm, Ogres lejtecē 34-63 cm, Gaujas augštecē un vidustecē 37-43 cm, Lielupē 20-30 cm. Kurzemē tikai lēnākos upju posmus klāja ledus sega, savukārt straujākie upju posmi bija brīvi no ledus vai vietām gar krastiem izveidojās tikai piesalas. Ledus biezums Bārtā pie Dūkupjiem sasniedza 26 cm, pie Nīcas 27 cm, Ventā pie Skrundas 34 cm, lejpus Vendzavas 26 cm.

Sniega segas augstums 28. februārī Daugavas baseinā vidēji bija 25 cm (baseina augšdaļā 23-46 cm, Baltkrievijas teritorijā baseina dienviddaļā 16-38 cm, Latvijas teritorijā 22-52 cm), Gaujas baseinā vidēji 32 cm, Ventas baseinā 14 cm, Lielupes baseinā 10 cm.  Ilggadīgi vidējais sniega segas augstums februāra beigās Latgalē un Vidzemē 17-27 cm, Kurzemē 6-12 cm, Zemgalē 11-12 cm.