Janvāris, 2012

2012. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats

Nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 125%, Aiviekstes 154%, Gaujas 193%, Salacas 198%, Lielupes 192%, Ventas 202% no normas.

Daugavas ūdenīgums bija 144%, Aiviekstes 99%, Gaujas 154%, Lielupes 177%, Ventas 330% no normas.

Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija 1,2 grādus augstāka par normu, siltākā bija pirmā dekāde, savukārt zemākās temperatūras reģistrētas trešajā dekādē. Mēneša sākumā īsi sala periodi mijās ar atkušņiem, stabils sala periods Latvijā iestājās tikai 13.-14. janvārī. Siltākajā un nokrišņiem bagātakajā periodā upju notece bija lielāka.

Maksimālie ūdens caurplūdumi austrumu daļas upēs novēroti janvāra pirmajā dekādē, bet centrālās un rietumu daļas upēs – otrajā dekādē. Kurzemes, Zemgales upēs un arī daļā Vidzemes un Latgales upju augstākie ūdens līmeņi novēroti 12.-14. janvārī, maksimālās noteces apstākļos. Šajās upēs mazākie ūdens caurplūdumi un zemākie ūdens līmeņi novēroti janvāra beigās. Situācija atšķīrās Latvijas austrumu un ziemeļaustrumu daļas upēs.  Lai gan mēneša otrajā pusē upju notece samērā strauji samazinājās, ūdens līmeņi daudzviet ievērojami paaugstinājās intensīvas ledus veidošanās izraisīto vižņu sablīvējumu dēļ. Tādejādi augstākie ūdens līmeņi Daugavā Piedrujas – Jēkabpils posmā, Aiviekstē, Gaujas un Salacas augštecēs, Tirzā un Amatā novēroti visaukstākajā laikā no 27. līdz 31. janvārim.

Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Ventā bija 2,8-3,8 m, Bārtā 2,5-3,3 m, Daugavā 0,5-2,6 m, Gaujā 0,8-1,5 m, Lielupē 0,7-1,2 m. Aiviekstes palieņu applūšanas līmenis tika pārsniegts periodā no 6. līdz 31. janvārim. Arī Lielajā Juglā pie Zaķiem un Lielupē pie Kalnciema mēneša vidū, kā arī Salacā pie Lagastes un Amatā pie Melturiem mēneša beigās  2-3 dienas  bija applūdušas zemākās palienes.

Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 483 m³/s, maksimālā pietece 629 m³/s novērota 7. janvārī, minimālā  pietece 285 m³/s - 31. janvārī.

Janvāra sākumā pirmatnējās ledus formas veidojās Latgales upēs. Otrajā dekādē piesalas un vižņi parādījās Vidzemes un Latgales upēs, savukārt trešajā dekādē - Kurzemes upēs. Ledus sega tikai lēnākajos ūdeņos, piemēram, Pļaviņu ūdenskrātuvē, izveidojās otrās dekādes sākumā. Ledstāves nostiprināšanās upēs notika janvāra trešajā dekādē, kas ir apmēram 4-6 nedēļas vēlāk par normu. Tā kā trešās dekādes beigās virs Latvijas valdīja anticiklons, atnesot aukstu un sausu gaisu, ledus segas veidošanās un ledus biezuma palielināšanās norisinājās strauji. Daudzviet vižņi sablīvējās pie aizsalušo posmu malas un izraisīja krasas ūdens līmeņu svārstības. Līdz mēneša beigām tikai straujākie upju posmi, piemēram, Daugava pie Krāslavas, Aiviekste lejpus Aiviekstes HES, Gauja pie Siguldas nebija klāti ar ledus segu, tur gar krastiem bija piesalas un turpinājās vižņu iešana.

Ledus biezums janvāra beigās Daugavā bija 10-24 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 22 cm, Lielupes augštecē 13 cm, Rēzeknē 16 cm, Gaujā pie Carnikavas 15 cm, kas ir apmēram 2 reizes mazāks nekā  2011. gada janvāra beigās.