Oktobris

Oktobra vidējā gaisa temperatūra ir no 5,0-5,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Alūksnē, Zosēnos) līdz 8,0-8,3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā). Oktobrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1976. gadā, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  bija no +0,3...+0,6 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +4 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit visaukstāko oktobra mēnešu skaitā kā otrais ir 2002., bet kā desmitais – 2003. gada oktobris. Savukārt vissiltākais laiks oktobrī ir bijis 1967. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 9 grādiem Valsts austrumu daļā līdz 11-12 grādiem jūras piekrastes rajonos. Otrais siltākais oktobris ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 8 grādiem austrumu rajonos līdz 11 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Trešais siltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2000. gadā, bet devītais siltākais – 2008. gadā.  Kopumā Latvijā oktobra ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir 6,6ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 8 līdz 11 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 21 līdz 25  grādiem  un  ir  uzstādīta   1966., 1981. un dažādos citos gados. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir vairs tikai +2...+6 grādi, un atsevišķos periodos sals oktobrī jau var būt visai intensīvs. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra ir no  -6...-10 grādiem Baltijas jūras piekrastē līdz -16 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) un ir uzstādīta gan pagājušā gadsimta dažādos gados (1912., 1956., 1979., 1988. un citos), gan 2002. gadā, kad 21. un 22. oktobrī Baltijas jūras piekrastē gaisa temperatūra noslīdēja līdz -10, bet Vidzemes augstienē līdz -16 grādiem.

Oktobrī, dienas garumam samazinoties gandrīz par pusotru stundu, vidēji 20-24 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir vairs tikai 4-4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no 9 grādiem mēneša sākumā līdz 4 grādiem mēneša beigās. Oktobra sākumā, ar diennakts vidējās gaisa temperatūras pāreju zem +10 grādiem Baltijas jūras piekrastē izbeidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Mēneša vidū Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra jau noslīd zem +5ºC, kas liecina par augu veģetācijas sezonas izbeigšanās Latvijā sākumu. Visilgāk – līdz 4. – 6. novembrim (vidējie datumi) augu veģetācija turpinās Latvijas rietumos - Baltijas jūras piekrastē.   

Oktobrī vidēji 14-18 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 68 mm. Valsts robežās mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 53-60 mm Zemgalē, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā  līdz 75-92 mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos – augstieņu rietumu nogāzēs.  Ar nokrišņiem visbagātākais oktobris kopumā Latvijā ir bijis 1974. un 1997. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 138-142 mm. Desmit vismitrāko oktobru skaitā kā septītais ir bijis 2009., bet kā desmitais – 2008. gada oktobris. Līdz šim vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1905. gadā Liepājā – 224 mm. Latvijas centrālajā daļā vislielākais nokrišņu daudzums oktobrī ir bijis 1999. gadā Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Baložos  – 244 mm. Arī Austrumlatvijā oktobra vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis virs 200 mm – 1952. gadā Madonā – 206 mm.  Vismazāk nokrišņu oktobrī kopumā Latvijā ir bijis 1951. un 1979. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12-13 mm, un daudzviet mēneša nokrišņu daudzums bija zem 10 mm.

Oktobrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir no 3 mm Latgalē  līdz 5 mm Baltijas jūras piekrastē. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts 2014. gada 14. oktobrī Valsts centrālajos rajonos: Dobelē – 74 mm, Ogres novada Lielpēčos – 70 mm.  Latvijas austrumu daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1974. gada 9. oktobrī Jēkabpilī – 59 mm, bet rietumu pusē vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 58 mm -  ir reģistrēts 1938. gada 20. oktobrī Dundagā.

Oktobrī Latvijā vējš atkal pārsvarā pūš no dienvidiem, bet vietām vēl bieži ir arī dienvidrietumu un rietumu virzienu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 m/s. Katru gadu oktobrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi 11 gados vēja ātrums var sasniegt vētras spēku (20,8-24,4 m/s), vidēji reizi 33 gados var būt stipra vētra (24,5-28,4 m/s), bet vidēji reizi 100 gados – ļoti stipra vētra (28,5-32,6 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā oktobrī reģistrētais vēja ātrums  ir 30 m/s (1967. gada 18. oktobrī Ventspilī un Liepājā). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 48 m/s (1967. gada 18. oktobrī Liepājā) – tās ir bijušas pašas stiprākās līdz šim Latvijā reģistrētās vēja brāzmas ne tikai oktobrī, bet arī visā gadā. 1967. gada 18. oktobrī 40 m/s stipras vēja brāzmas tika atzīmētas arī Bauskā, Rucavā un Viļānos. Ventspilī vējš brāzmās 40 m/s pūta 1962. gada 18. un 20. oktobrī.

Oktobra pirmajā pusē visos Latvijas reģionos jau var novērot pirmās sniega segas izveidošanos. Parasti tā ir īslaicīga – no atsevišķām dienām līdz pāris nedēļām un biezumā ir zem 20 cm. Mēneša otrajā pusē sniega segas biezums atsevišķās dienās un vietās jau var sasniegt 20-30 un pat vairāk centimetrus. Visbiezākā oktobrī sniega sega – 39 cm – ir reģistrēta 2003. gada 27. oktobrī Rīgā. Tā uzsniga vienas diennakts laikā un tikpat ātri, divu diennakšu laikā, izkusa. 1992. gada 29. oktobrī 37 cm biezs sniegs izveidojās Daugavpils novada Sventes pagastā, bet Cēsīs 2012. gada 27. oktobrī sniega biezums sasniedza 35 cm. Atsevišķos aukstos rudeņos oktobra beigās Latvijas austrumu daļā var izveidoties pat noturīga sniega sega (1992. gada 23. oktobrī Alūksnes un Rēzeknes novados). Kā ziemu ar agru, ilgu un biezu sniega segu nevar nepieminēt 1941.-1942. gadu ziemu. Tajā stabila sniega sega daudzviet Austrumlatvijā  izveidojās 1941. gada oktobra trešajā dekādē un saglabājās līdz 1942. gada aprīļa vidum.

Migla oktobrī piekrastes rajonos ir vidēji 2-4, kontinentālajā daļā 4-8 reizes mēnesī, atsevišķos gados Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos sasniedzot 17-19 dienas mēnesī. Arvien retāk iespējams pērkona negaiss – tikai atsevišķos gados no 1 līdz 4 dienām mēnesī, retāk - vidēji reizi 10-20 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem līdz 3 reizēm mēnesī - iespējama krusa.  Toties tiek jau novērotas ziemai raksturīgas atmosfēras parādības kā putenis, sarma, apledojums un slapja sniega nogulums. Atsevišķos gados Latvijas austrumu daļā putenis var būt līdz pat 3-5 reizēm mēnesī. Apledojums visbiežāk ir Alūksnē – vidēji reizi divos gados, bet maksimāli līdz pat 7 reizēm mēnesī. Atsevišķos gados līdz pat 5 dienām mēnesī apledojums ir novērots Rīgā, Skrīveros un Zosēnos.

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)