Jūlijs

Jūlijs Latvijā gada gaitā ir vissiltākais mēnesis. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +16,3 Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz +17,4°C Viduslatvijas un Austrumlatvijas dienvidos un  18,5°C Rīgā. Vissiltākais laiks jūlijā kopumā Latvijā bija 2010. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra vidēji Valstī bija +21,5 grādi, teritoriāli svārstoties no +20,5 grādiem Kolkā līdz +23,2 grādiem Rīgā. Ventspils un Liepājas senie instrumentālie gaisa temperatūras novērojumi liecina, ka vēl mazliet siltāks, vismaz Kurzemes pusē, varēja būt 1914. gada jūlijs. Ainažos par vienu grāda desmitdaļu siltāks ir bijis 1992. gada jūnijs. Citviet Latvijā 2010. gada jūlijs bija vissiltākais. Vissiltāko jūliju pirmajā desmitā kopā ir seši 21. gadsimta gadi. Ar vidējo gaisa temperatūru 19,8°C  otro un trešo  vietu dala 2011. un 2001. gadi, no tiem tikai nedaudz atpaliek 2003. gada jūlijs. Kā piektais ar  19,7°C ir 2014. gada jūlijs, bet astotais -2006. gada jūlijs.

Visaukstākais laiks jūlijā kopumā Latvijā ir bijis 1928. un 1979. gados, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  visā Latvijā nebija augstāka par +13...+14 grādiem.  Kopumā Latvijā jūlija ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir +17,0ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +20 līdz +23 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +32  līdz  +36  grādiem.  Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +11...+14 grādi. Līdz šim reģistrētā  absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra jūlijā ir +1...+5 grādi un ir uzstādīta 1992., kā arī dažādos citos gados. Tādējādi jūlijs ir vienīgais mēnesis gadā bez salnām gaisā. Augsnes virskārtā minimālā gaisa temperatūra arī jūlijā var noslīdēt līdz nullei,  bet zāles virskārtā, kur minimālā temperatūra parasti ir viszemākā, arī gada vissiltākajā mēnesī naktī uz rīta pusi ir iespējama īslaicīga temperatūras pazemināšanās zem nulles līdz pat -2...-4 grādiem.

Jūlijā saule nespīd vidēji tikai 1-2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas. Lai gan jūlijā saule debesjumā jau ir sākusi savu ceļu lejup, gaiss vēl nedaudz turpina sasilt un gadā visaugstāko diennakts vidējo temperatūru - vidēji Latvijā +17,4 grādus -  sasniedz jūlija trešajā dekādē.

Gada gaitā jūlijs un augusts ir kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie mēneši. Jūlijā vidēji 12-16 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 79 mm. Vismazākais vidējais mēneša nokrišņu daudzums ir Latvijas rietumu daļā - Baltijas jūras piekrastē (61-68 mm), vislielākais – Vidzemes augstienes rietumu - ziemeļrietumu nogāzē (90-100 mm).  Ar nokrišņiem visbagātākais jūlijs kopumā Latvijā ir bijis 1945. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 155 mm. No 21. gadsimta jūlijiem ar nokrišņiem visbagātākais ir bijis 2011. gada jūlijs (6. mitrākais ilggadīgajā datu rindā).  Atsevišķās vietās dažādos Latvijas rajonos līdz šim vislielākais jūlija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts: Latvijas austrumu daļā – 1945. gadā Rēzeknes rajona Griškānos – 338 mm, Rietumlatvijā – 2000. gadā Dundagā – 280 mm un Latvijas vidienē - 1945. gadā Rīgas centrā – 264 mm.  Vismazāk nokrišņu jūlijā kopumā Latvijā ir bijis 1994. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 7 mm, bet vietām Latvijas centrālajā un rietumu daļā visa mēneša nokrišņu daudzums nesasniedza pat vienu milimetru. Otrais sausākais ar nokrišņu daudzumu vidēji Valstī 19 mm ir bijis 2006. gada jūlijs.

Jūlijā dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5-6 mm. Līdz šim jūlijā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts Ventspilī  – 1973. gada 9. jūlijā 6 stundu laikā šeit nolija 160,2 mm. Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā. Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1982. gada 14. jūlijā Bauskā – 136 mm, bet austrumu rajonos vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 123 mm -  ir reģistrēts 2014. gada 29. jūlijā Siguldā.

Jūlijā visā Latvijā vējš pārsvarā pūš no rietumiem. Jūlijs un augusts gadā ir mēneši ar Latvijā vismazāko vēja ātrumu. Vidējais ātrums jūlijā pārsvarā ir 2-3, atklātākos jūras piekrastes rajonos – 4 m/s.  Katru gadu jūlijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi 12 gados kļūt vētrains (17,2-20,7 m/s). Līdz šim jūlijā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gada 8. jūlijā Ventspilī un 1970. gada 16. un 21. jūlijā Liepājā). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās Latvijas rietumu daļā ir  bijis 30 m/s un ir novērots 1970. gadā Liepājā, centrālajos rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 33 m/s un tās  ir novērotas 2002. gadā Dobelē, bet Austrumlatvijā vējš brāzmās ir sasniedzis 28 m/s – 2002. gadā Ainažos un 1981. gadā Priekuļos. Sastopoties gaisa masām ar krasi atšķirīgu temperatūru un mitrumu, kā arī zem intensīviem gubu-lietus mākoņiem arī jūlijā Latvijā ir novēroti virpuļstabi un krasas vēja pastiprināšanās gadījumi. Šīs parādības parasti ir lokālas un tām ir raksturīgs liels vēja ātrums. Tā, piemēram, 1995. gada 22. jūlijā no virpuļa postošā spēka cieta daļa no Rundāles pils, bet  1999. gada 6. jūlijā  vairāk kā 30 m/s stipra vētra plosījās Siguldā.

Pērkons Latvijā visbiežāk ducina vasaras mēnešos. Savukārt no vasaras mēnešiem visbiežāk pērkona negaiss ir jūlijā: Baltijas jūras piekrastē 3-5, maksimāli 9-14 dienas, pārējā teritorijā 5-6, maksimāli 12-17 dienas. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa. 1959. gada 13. jūlijā Kolkas novērojumu stacijā izkritušo krusas graudu diametrs bija 4-5 cm. Migla jūlijā ir vidēji 1-4, Kursas augstienē - 5 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu ir sasniedzis 10-13.

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.)