Janvāris

Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no -6,6...-6,3 grādiem Latvijas galējos austrumu rajonos (Gulbenē, Alūksnē, Rēzeknē) līdz -2,4...-2,2 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Janvārī visaukstākais laiks Latvijas lielākajā daļā ir bijis 1987. gadā, tad mēneša vidējā  gaisa  temperatūra  bija  no  -17  grādiem  daudzviet  Latvijas austrumu daļā  līdz -9...-10 grādiem Ventspilī un Kolkā. Baltijas jūras piekrastē vēl par 1-2 grādiem aukstāks laiks ir bijis kopumā Latvijā otrajā aukstākajā - 1942. gada janvārī. Desmit visaukstāko janvāru skaitā kā sestais ir bijis 2010. gads, tā mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 2,9 grādus augstāka kā 1987. gadā.  Savukārt vissiltākais laiks janvārī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1989. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 0 grādiem galējos austrumu rajonos līdz +3 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit vissiltāko janvāru skaitā kā piektais ir bijis 2007. gads,  tomēr  tad  mēneša  vidējā  gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 1,5 grādus zemāka kā 1989. gadā.  Kopumā  Latvijā  janvāra  ilggadīgā  vidējā gaisa temperatūra ir -4,6ºC.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no -4 līdz 0 grādiem.  Līdz šim reģistrētā absolūti  maksimālā  gaisa temperatūra ir no +8 līdz  +11  grādiem  un  ir  uzstādīta  galvenokārt  2007. gada 9. un 10. janvārī.  Mēneša  vidējā  minimālā gaisa temperatūra ir no -9 līdz -5 grādiem. Līdz šim reģistrētā janvāra absolūti  minimālā  gaisa  temperatūra ir no  -42,7 grādiem Daugavpilī līdz -29,3  grādiem Kolkā, un ir uzstādīta galvenokārt 1956. gada 31. janvārī, kā arī dažādos citos gados.

Janvārī saule jau ir uzsākusi savu ceļu augšup un mēneša laikā dienas garums pieaug par pusotru stundu. Vidēji 11-13 (Vidzemes augstienē – 9) dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5-3 stundas dienā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra gan vēl turpina samazināties: no -4 grādiem vidēji Latvijā mēneša sākumā līdz viszemākajai diennakts vidējai gaisa temperatūrai gada gaitā:  no -7 grādiem Latvijas galējos austrumu rajonos līdz -3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (janvāra beigās – februāra sākumā).

Janvārī vidēji 16-20 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 42 mm ar teritoriālajām svārstībām no 30 līdz 60 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos 85-95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus ir vairāk – ap 30-40%. Ar nokrišņiem visbagātākais janvāris kopumā Latvijā un daudzos rajonos ir bijis 2007. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 101 mm. Ceturtais nokrišņiem bagātākais ir bijis 2012. gada janvāris ar nokrišņu daudzumu vidēji Valstī 77 mm. Līdz šim vislielākais janvāra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu pusē ir reģistrēts 1959. gadā Ventspils novada Ziru pagasta Vendzavā – 210 mm. Šī paša gada janvārī vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts arī Latvijas austrumu daļā – Madonā un Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā tas sasniedza 171 un 172 mm. Viduslatvijā janvārī vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 2007. gadā Rīgas centrā un Ropažu novada Zaķos - 98 mm. Vismazāk nokrišņu gada pirmajā mēnesī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1972. un 1969. gadu janvāros, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12-13 mm, bet vietām - tikai 5-7 mm. Maz – vidēji 16 mm – nokrišņu Latvijā bija arī 2006. gada janvārī (5. sausākais).

Janvārī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2 mm, Baltijas jūras piekrastē - 3 mm. Līdz šim novērojumu stacijās janvārī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 45 mm, tas ir reģistrēts 1982. gada 26. janvārī Valmierā. Latvijas rietumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 34 mm -  ir bijis 1991. gada 10. janvārī Dundagā, bet Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1958. gada 24. janvārī Rīgas centrā – 26 mm.

Janvārī Latvijā kopumā pārsvarā ir dienvidu virziena, kā arī dienvidrietumu un rietumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Katru gadu janvārī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), bet jūras piekrastē vidēji reizi 12 gados vēja ātrums var sasniegt vētras spēku (20,8-24,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā janvārī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums  ir 24 m/s (2005. gadā naktī no 8. uz 9. janvāri Ventspilī), tikai nedaudz mazāks – 22 m/s – tas ir bijis 1993. gada 22. janvārī Pāvilostā un Dobelē, un 1992. gada 17. janvārī Rīgā. Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas janvārī kopumā Latvijā ir bijušas 40 m/s (1962. gada 23. janvārī  un 2005. gadā naktī no 8. uz 9. janvāri Ventspilī un 1974. gada 16. janvārī Bauskā).

Normai atbilstošos temperatūras apstākļos janvāra sākumā Latvijā beidzas stabilas sniega segas izveidošanās. Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug – pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 5-6 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 14 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 5-8, bet Alūksnē jau 18 cm. Atsevišķās dienās  sniega segas biezums jebkurā Latvijas vietā var sasniegt un daudzviet arī jūtami pārsniegt pusi metra. Tā 1982. gada 31. janvārī Limbažos sniega segas biezums bija 75 cm,  1931. gada 28. janvārī Vidzemes augstienē – Gureļos -  73 cm, 1953. gada 30. un 31. janvārī Dagdā – 66 cm, 65 cm bieza sniegs Rīgā bija tālajos  1908. gada 10. un 11. janvārī un Jelgavas novada Kalnciemā 2011. gada 7. un 8. janvārī, bet 2002. gada 3. janvārī Aizputes novada Cīravā sniega biezums sasniedza 62 cm.

Kopumā janvārī visbiezākā sniega sega Latviju klāja 2011. gadā (vidēji 31 cm). Gadu desmitu ar visbiezāko sniega segu janvārī noslēdz 2010. gads ar vidējo Valstī sniega segas biezumu 21 cm. Turpretī viss 1988. gada janvāris Latvijā pagāja ar epizodisku, tikai vietām un ļoti plānu (līdz 9 cm) sniega segu, gandrīz bez sniega segas bija arī 2007. gada janvāra pirmās divas dekādes.

Ziemas sezonā janvāris un februāris ir mēneši, kad visbiežāk veidojas sarma un vējš sniegu griež putenī. Visbiežāk sarma ir Austrumlatvijas augstieņu rajonos (ar maksimumu Alūksnē – vidēji 8, maksimāli – katru mēneša dienu (1968. gads), visretāk sarma veidojas jūras piekrastē – vidēji 1-2, maksimāli 7-9 reizes mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji 5-6, maksimāli  16-18  dienas mēnesī.

Janvārī visvairāk - vidēji 5-8 dienas, maksimāli līdz 17-19 dienām mēnesī migla var būt Alūksnē, Gulbenē, Skrīveros, Zīlānos un Kursas augstienē. Visretāk – vidēji 2, maksimāli 8-10 dienas mēnesī  - migla veidojas Daugavpilī, Zosēnos un Rīgas līča piekrastē. Decembris un janvāris ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk veidojas apledojums. Janvārī tas visvairāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē – vidēji 4, maksimāli 24 reizes mēnesī) un visretāk – vidēji 1, maksimāli 3-7 dienas mēnesī - jūras piekrastes rajonos.

Ziemā ļoti reti – maksimāli 1 dienu mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens. 

 

(Materiāls sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2013. gadam ieskaitot.)