Laika apstākļu raksturojums 2014. gada janvārī

Ar vidējo gaisa temperatūru -6,1ºC, kas ir 1,5 grādus zem ilggadīgās normas, 2014. gada janvāris ilggadīgajā gada pirmo mēnešu datu rindā ir ierindojies aukstāko 32. vietā, tūlīt aiz 2013.  gada janvāra, kurš bija tikai grāda desmitdaļu aukstāks. Starp 21. gadsimta janvāriem šī gada pirmais mēnesis ir ceturtais aukstākais. Krietni aukstāks gada sākums ir bijis 2010. gadā – ar vidējo gaisa temperatūru -11,5ºC 2010. gada janvāris bija visaukstākais šajā gadsimtā un sestais aukstākais ilggadīgajā datu rindā. Savukārt vissiltākais 21. gadsimtā un piektais siltākais ilggadīgajā datu rindā ir bijis 2007. gada janvāris, tas bija vienīgais janvāris šajā gadsimtā ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles: +0,3ºC.

2014. gada janvāra nokrišņu daudzums  - 43 mm -  ir bijis tuvs ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem (98% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot to gan ilggadīgās datu rindas, gan 21. gadsimta decembra mēnešu vidusdaļā. Ar mēneša nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā tikai 16 mm vissausākais 21. gadsimtā un 5. sausākais ilggadīgajā datu rindā ir bijis 2006. gada janvāris. Tam sekojošais 2007. gada janvāris turpretī bija gan 21. gadsimtā, gan ilggadīgajā datu rindā ar nokrišņiem visbagātākais (101 mm).

Šī gada janvāri laika apstākļu ziņā var dalīt divās daļās – siltajā, mākoņainajā, lielainajā un aukstajā, saulainajā, sausajā. No mēneša sākuma līdz 12. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili virs normas, perioda vissiltākajās dienās paaugstinoties 10-11 grādus virs ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem (1. attēls). Visas diennaktis no 6. līdz 10. janvārim ilggadīgajā datu rindā bija pirmo piecu vissiltāko atbilstošo datumu skaitā. Diennakts maksimālā gaisa temperatūra 7. un 8. janvārī pakāpās līdz mēnesī visaugstākajām atzīmēm: +6,1...+8,3 grādiem. Neparasti augstas šajā laikā bija arī diennakts minimālās gaisa temperatūras. Perioda vissiltākajā naktī (uz 8. janvāri) tās nenoslīdēja zemāk par +4,5...+6,6 grādiem.

Siltais laiks bija arī nokrišņiem bagāts. Tā vislietainākajā periodā - no 10. līdz 12. janvārim - nolija vairāk kā puse no visa mēneša nokrišņu daudzuma. 10. janvārī Rucavā, Stendē, Salacgrīvā, Priekuļos un Skrīveros diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu (2. attēls). 

Janvāra otrajā dekādē Latvijā strauji un pārliecinoši ienāca ziema. Sākot no 15. janvāra, sals jau visā Latvijas teritorijā valdīja visu diennakti, kļūstot jo dienas, jo stiprāks. No 19. janvāra  diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8-10 grādus zem normas, diennakts minimālā gaisa temperatūra pārsvarā bija -16...-20ºC, tomēr gandrīz katru nakti noslīdot arī zem -20 grādiem. Viszemākā mēnesī vērtība (-24,3 grādi) tika reģistrēta 26. janvārī Zosēnos. Mazāks sals bija piekrastes rajonos, it sevišķi, ja vējš pūta no jūras puses. Dienā Austrumlatvijā termometra stabiņš pakāpās pārsvarā līdz -7...-11 grādiem, bet šī temperatūra, mēneša beigās pūšot brāzmainam vējam, sajūtās likās zemāka.

Tomēr jāatzīmē, ka šī gada janvārī netika uzstādīts neviens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords – pat mēneša visaukstākajā laikā diennakts minimālās gaisa temperatūras šogad bija 5-15 grādus augstākas par līdz šim novērotajām.

Anticiklona ietekmē debesīm skaidrojoties, aukstais laika periods bija ar minimālu nokrišņu daudzumu (2.attēls). Tādējādi biezumā nelielā  sniega sega, kas visā Latvijā izveidojās praktiski vienas diennakts laikā – 13. janvārī – ar minimālām izmaiņām saglabājās līdz pat mēneša beigām.
Toties skaidrajā laikā dāsni spīdēja saule. Tās spīdēšanas ilgums kopumā mēnesī bija 2,7 reizes lielāks par normu, tādējādi teritorijas lielākajā daļā šī gada janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē.

Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Visstiprāk tas pūta 10. janvārī, jūras piekrastes rajonos brāzmās sasniedzot 20-22, Liepājas ostā 25 m/s. Stiprāks vējš bija arī mēneša pēdējās dienās, brāzmās jūras piekrastes rajonos, 31. janvārī arī daudzviet iekšzemē sasniedzot 15-20 m/s.

 

Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā - 28. novembrī un naktī uz 29. novembri  - Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14-23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.