2014. gada augusts - sestais siltākais un otrais ar nokrišņiem bagātākais 21. gadsimtā

Ar gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma  kontrastiem ir aizritējis vasaras pēdējais mēnesis.  Ar vidējo gaisa temperatūru +17,3ºC (1,1 grādu virs ilggadīgās normas) šī gada augusts ilggadīgajā datu rindā ir bijis 19. siltākais, bet 21. gadsimtā - 6. siltākais, par 0,2ºC apsteidzot pagājušo, 2013. gada, augustu. Ilggadīgajā datu rindā vissiltākais augusts ir bijis 1939. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija +20,2ºC, bet otrais siltākais ir bijis 2002. gada augusts (+19,0ºC).  Savukārt visaukstākais vasaras noslēguma mēnesis ir bijis 1956. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +13,2ºC. 21. gadsimtā visdzestrākais ir bijis 2012. gada augusts, tā gaisa temperatūra bija +15,9ºC.

Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu  138,7 mm (178% no ilggadīgās normas)   šī gada augusts ilggadīgajā datu rindā ir bijis piektais ar nokrišņiem bagātākais, bet 21. gadsimta augusta mēnešu datu rindā - otrais mitrākais. Vissausākais gan 21. gadsimtā, gan ilggadīgajā augusta mēnešu datu rindā ir bijis siltais 2002. gada augusts, tajā nokrišņu daudzums Latvijā bija tikai 5 mm. Turpretī 2010. gada augustā nokrišņu daudzums sasniedza 147 mm – tas bija ar nokrišņiem visbagātākais augusts 21. gadsimtā un trešais mitrākais ilggadīgajā augusta mēnešu datu rindā, pēc 1930. un 1978. gadu augusta mēnešiem.

Šī gada jūlijā sācies, karstums turpinājās arī augustā. Ar vidējo gaisa temperatūru +22,0°C, kas ir 4,9 grādus virs ilggadīgās normas, mēneša pirmā dekāde bija karstākā augusta pirmā dekāde Latvijā. Ne tikai augusta mēneša, bet visas šīs vasaras viskarstākās dienas bija 3., 4. un 5. augusts (1. attēls), kad diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās 7-9, atsevišķās vietās pat 10-11 grādus  virs normas – kopumā Latvijā tāds karstums šajās dienās bija pirmoreiz.

Laikā no 2. līdz 8. augustam katru dienu un arī vēl 11. augustā gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. 3. un 4. augustā Kurzemes rietumu daļā termometra stabiņš pakāpās virs +35 grādiem. Ventspilī, kur šajās dienās laiks bija viskarstākais, tika uzstādīts jauns visas Latvijas visa gada maksimālās gaisa temperatūras rekords. 3. augustā tas bija +36,7ºC, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8ºC. Arī  4. augustā Ventspilī sasniegtā diennakts vidējā gaisa temperatūra (+28,8°C) ir līdz šim visaugstākā Latvijā. Pāvilostā ar +35,9°C (3. augustā) un Liepājā ar +35,6°C  (4. augustā) tika sasniegtas jaunas visa gada visaugstākās gaisa temperatūras šo pilsētu novērojumu vēsturē.  Dobelē ar +35,1°C (3. un 4. augustā) un Saldū ar +33,1°C (4. augustā) tika uzstādīti jauni šo pilsētu augusta mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni konkrēto dienu konkrētajā vietā rekordi 3. un 4. augustā tika uzstādīti Latvijas lielākajā daļā un atsevišķās vietās vēl arī 2., 5., 6. un 11. augustā. Arī naktis šai laikā nesniedza veldzi – atsevišķās vietās tās pat varēja saukt par tropiskajām, jo tajās minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +20 grādiem.
Karstums visai strauji rimās mēneša otrās dekādes sākumā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra 13. augustā jau bija gandrīz līdzvērtīga, bet turpmāk, līdz pat mēneša beigām, zemāka par ilggadīgo vidējo šai laikā. Laikam kļūstot vēsākam, mēneša otrajā pusē pakāpeniski noslēdzās arī meteoroloģiskā vasara. Visilgāk – līdz 29. augustam – tā bija jūras piekrastes rajonos. Mēneša pēdējās dienās naktīs gaiss atdzisa līdz rudenīgiem +3...+5 grādiem.

Lai gan ne pavisam bez nokrišņiem, tomēr mēneša karstajā laikā nokrišņu bija salīdzinoši maz. Temperatūrai pazeminoties, atsākās un gandrīz līdz mēneša beigām turpinājās nokrišņu daudzumā kontrastainu lietusgāžu laiks (2. attēls).

Gan otrajā, gan trešajā mēneša dekādēs nokrišņu daudzums kopumā Latvijā pārsniedza normu vairāk kā divas reizes, bet atsevišķās vietās pārsniegums bija četras un gandrīz piecas reizes. Visā mēnesī ar nokrišņiem visbagātākais kopumā Latvijā bija 25. augusts, kad diennakts nokrišņu daudzums gandrīz visur Valsts centrālajos un austrumu rajonos bija tuvs vai lielāks par visas dekādes nokrišņu normu. Lokāli vislielākais nokrišņu daudzums – 59,6 mm, kas divas reizes pārsniedz dekādes nokrišņu normu -  izkrita 28. augustā Siguldā. Tas ir otrais vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī šajā gadā. Jāatzīmē, ka pirmais – 122,8 mm –29. jūlijā arī izkrita Siguldā. Siguldā dāsni lija arī citās šī mēneša dienās, tā rezultātā 2014. gada augustā Siguldā reģistrētais nokrišņu daudzums bija ilggadīgi vislielākais šai pilsētā augustā novērotais.

Augustā Latvijā bija 24 dienas ar pērkona negaisu, teritoriāli biežāk tas bija jūras piekrastes rajonos. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,5 m/s, kas ir tuvu normai. Stiprām vēja brāzmām, tāpat kā intensīviem nokrišņiem un pērkona negaisiem, bija lokāls raksturs. Mēneša pirmajā un trešajā dekādēs vislielākais vēja brāzmu ātrums tika reģistrēts Daugavgrīvā: 6. augustā 21 m/s, 27. augustā 19 m/s. 20. augustā Priekuļos sasniegtie 25 m/s bija visstiprākās vēja brāzmas 2014. gada augustā Latvijā un jauns ilggadīgais vēja brāzmu rekords augusta mēnesī Priekuļos.

Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā - 28. novembrī un naktī uz 29. novembri  - Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14-23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.