Struktūras dabasgāzes uzglabāšanai

Latvijā viena no nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir ģeoloģiskās struktūras, kuras varētu būt piemērotas dabasgāzes uzglabāšanai. Līdztekus struktūrām, pastāv arī citi ģeoloģiskie priekšnoteikumi pazemes dabasgāzes glabātavu izveidei: gāzes uzkrāšanai piemēroti nogulumi – kembrija vecuma smilšakmeņi, gāzi necaurlaidīgi pārklājieži, labvēlīgi hidroģeoloģiskie apstākļi un optimāls objektu dziļums. Vienā no šādām ģeoloģiskām struktūrām jau 1968.gadā ir ierīkota pazemes glabātava – Inčukalna gāzes krātuve.

Latvijā par dabasgāzes uzglabāšanas rezervuāru jeb kolektoru ir izmantojami kembrija sistēmas Deimenas svītas un Cirmas slāņkopas nogulumi, kas izplatīti visā valsts teritorijā. Kolektoriežus veido samērā viendabīgs smilšakmens slānis ar labām filtrācijas un ietilpības īpašībām. Tam ir arī optimāls novietojums attiecībā pret gāzi necaurlaidīgiem iežiem, jo ieguļ tieši zem ordovika māla sprostslāņa. Rezervuāra ieguluma dziļums ir no 300-350 m zjl. Latvijas ziemeļ- un dienvidaustrumos līdz 1700 m zjl. dienvidrietumos. Rajonos, kur atrodas visperspektīvākie lokālpacēlumi (struktūras) gāzes uzglabāšanai, rezervuāra virsma ieguļ optimālā – 700-1100 m zjl. dziļumā.

Saskaņā ar pašreizējo izpētes pakāpi, Latvijā 15 struktūras tiek vērtētas kā perspektīvas pazemes dabasgāzes glabātavu ierīkošanai, jo to struktūrģeoloģiskie apstākļi ir līdzīgi kā Inčukalna pacēlumā.

Dabasgāzes uzglabāšanai perspektīvo ģeoloģisko struktūru izvietojums

Galvenie kritēriji, nosakot perspektīvos objektus, bija: pēc seismiskiem datiem noteikta lokālpacēluma esamība, struktūrslazda izmēri un ieguluma dziļums, kolektorslāņa īpašības un droša sprostslāņa klātbūtne, kā arī izpētes pakāpe un infrastruktūras tuvums.

Pēc šiem kritērijiem dabasgāzes pazemes glabātavu ierīkošanai perspektīvās struktūras (prioritārā secībā) ir šādas: Dobeles, Snēpeles, Ziemeļblīdenes, Degoles, Kalvenes, Vērgales, Usmas, Ēdoles, Ziemeļkuldīgas, Liepājas, Ziemeļlīgatnes, Lūku-Dūku, Aizputes, Dienvidkandavas un Viesatu lokālpacēlumi. Visas minētās perspektīvās struktūras (izņemot Dobeles, kura jau daļēji izpētīta) vēl ir detalizēti jāpēta, lai apstiprinātu to piemērotību glabātavu veidošanai. Būtu jāizpilda seismiskie darbi, lai kartētu struktūru un tām pieguļošo lūzumzonu, kas var izsaukt gāzes noplūdi, izplatību. Šīs izpētes rezultātus nepieciešams pārbaudīt un konkretizēt ar urbumiem, lai precizētu ģeoloģisko uzbūvi un iežu kolektorīpašības. Nepieciešami arī eksperimentālie pētījumi, lai noteiktu gāzes iesūknēšanas un atsūknēšanas iespējas, kā ekonomiskā analīze.

Pašlaik, ievērojot teorētiski aplēstos (prognozētos) gāzes glabātavu tilpumus, perspektīvākie lokālpacēlumi ir Dobeles, Ziemeļblīdenes, Snēpeles un Degoles struktūras. Saskaņā ar pirmvērtējumu, šo struktūru kopējais gāzes apjoms sasniedz 64 miljardus m3, aktīvās gāzes – 32 miljardus m3.

Visperspektīvākā jaunas dabasgāzes pazemes glabātavas ierīkošanai ir Dobeles struktūra, jo šim nolūkam jau ir daļēji izpētīta. Struktūras piepildījuma ar gāzi gadījumā (gāzes-ūdens kontakta līmenis 1020 m zjl.), glabātavas kopējais tilpums novērtēts apmēram 12 miljardu m3 apjomā. Attiecīgais aktīvās gāzes apjoms – apmēram 6 miljardi m3.

Plašāka informācija par dabasgāzes uzglabāšanai piemērotām ģeoloģiskajām struktūrām un to izpēti iespējams iepazīties 2007.gadā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sastādītajā materiālā "ĢEOLOĢISKĀS STRUKTŪRAS DABASGĀZES PAZEMES GLABĀTAVU IZVEIDEI":

Geologiskas_strukturas_dabasgazes_pazemes _glabatavu_izveidei.pdf