CO2

Latvijā viena no nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir ģeoloģiskās struktūras (lokālpacēlumi zemes dzīlēs), kuras varētu būt piemērotas ne tikai pazemes dabasgāzes glabātavu izveidošanai, bet arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzglabāšanai.

Vairāk par CO2 uzglabāšanu zemes dzīlēs skatīt:

 http://www.co2geonet.com/NewsData.aspx?IdNews=44&ViewType=Old&IdType=18

Saskaņā ar pašreizējo ģeoloģiskās izpētes pakāpi, no 60 zināmām ģeoloģiskām struktūrām CO2 uzglābšanai zemes dzīlēs perspektīvākās struktūras ir: Dobeles (gadījumā, ja tajā neveidos dabasgāzes pazemes glabātavu), Snēpeles, Degoles, Ziemeļblīdenes un Blīdenes, Liepājas, Aizputes, Usmas, Ēdoles, Kalvenes, Vērgales, Ziemeļkuldīgas, Dienvidkandavas, Viesatu, Lūku-Dūku, Ziemeļlīgatnes. Tās ir izvietotas Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

CO2 uzglabāšanai perspektīvāko struktūru izvietojums

Jāatzīmē, ka šīs struktūras vēl ir detalizēti jāpēta, lai apstiprinātu to ģeoloģisko piemērotību CO2 apglabāšanai, kā arī jāveic uzglabāšanas projektu ekonomiskā lietderīguma analīze.

Bez minētām, arī citas Latvijā konstatētās ģeoloģiskās struktūras (pēc jaunu pētījumu veikšanas) varētu tikt aplūkotas kā potenciālie ģeoloģiskie objekti CO2 uzglabāšanai.

Bez tam, arī Baltijas jūrā esošās vairāk nekā 10 struktūras nākotnē varētu radīt interesi CO2 uzglabāšanai naftas (ja tāda tiks atklāta un izstrādāta) izstrādes procesā, CO2 izmantojot naftas pieteces intensifikācijai.

Dabasgāzes vai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzglabāšanas rezervuārs (kolektors) ir kembrija sistēmas nogulumi - samērā viendabīgs smilšakmens ar labām filtrācijas un ietilpības īpašībām. Rajonos, kur atrodas visperspektīvākie lokālpacēlumi (struktūras) CO2 uzglabāšanai, rezervuāra virsma ieguļ optimālā – 700-1100 m zjl. dziļumā. Struktūru augstums (amplitūda) svārstās no 25 līdz 100 m, platība - no 10 līdz 100 km2, tilpums – no 2 līdz 60 miljardi m3.

Minētajās 16 perspektīvākajās struktūrās kopā varētu uzglabāt vidēji 404 Mt CO2 (optimistiskākajā gadījumā – 790 Mt).

Sagaidāmais CO2 uzglabāšanas apjoms

 

Struktūras nosaukums

Platība, km2

Rezervuāra tilpums, MMm3

CO2 ietilpība, Mt

optimistisks vērtējums)

CO2

ietilpība, Mt

konservatīvs vērtējums)

Aizpute

51

587

31

14

Blīdene

43

2091

112

58

Ziemeļblīdene

95

2655

142

74

Degole

41

782

41

21

Dobele

67

2000

105

56

Ēdole

19

283

16

7

Kalvene

19

525

27

14

Liepāja

40

660.0

31

6

Lūku-Dūku

50

1440

75

40

Ziemeļkuldīga

18

490

21

13

Ziemeļlīgatne

30

810

41

23

Dienvidkandava

69

1573

82

44

Snēpele

26

602

31

17

Usma

20

180

5

2

Vērgale

10

194

9

5

Viesātu

19

424

21

10

Kopā

 

 

790

404

 

 

Izpildot CO2 uzglabāšanas Dobeles un Blīdenes/Ziemeļblīdenes struktūrām ekonomisko novērtējumu (DSS metode), tika secināts, ka Latvijā šādu glabātavu ierīkošanas izmaksas ir pārāk lielas, kas padara CO2 uzglabāšanas zemes dzīles projektu īstenošanu par ekonomiski neizdevīgu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (kopš 2009.g. 1.augusta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) 2006.g. - 2008.g. piedalās starptautiskajā projektā „Assessing European Capacity for Geological Storage of Carbon Dioxide” (EU GeoCapacity), kura ietvaros tika sagatavota informācija par Latvijas oglekļa dioksīda emisiju avotiem un infrastruktūru, identificētas CO2 uzglabāšanai perspektīvās struktūras un novērtēta to kapacitāte, kā arī izpildīts ekonomiskais pirmnovērtējums.

Sīkāku informāciju par projektu kopumā var atrast projekta mājas lapā www.geocapacity.eu

Kopš 2010.g. beigām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs piedalās EK FP7 projektā "Pan-European coordination action on CO2 Geological Storage" (CGS Europe). Detalizētāku informāciju par projektā realizējamiem uzdevumiem un pasākumiem skatīt projekta mājas lapā: http://www.cgseurope.net

2013.gada 9.-11. aprīlī Venēcijā (Itālijā) sanāca dažādu jomu Eiropas valstu pētnieki, lai kopā ar ieinteresētām personām ierosinātu, apspriestu un formulētu turpmāko rīcību un zinātnisku redzējumu par CO2 uzglabāšanu zemes dzīlēs. Vairāk par forumu: (paziņojums presei)


2013.gada jūlijā publicēts projekta CGS Europe ietvaros sagatavots ziņojums "CO2 uzglabāšana zemes dzīlēs 28 Eiropas valstīs". Vairāk par šo ziņojumu: (paziņojums presei)

Daži uzziņas avoti par CO2 uzglabāšanas iespējām Latvijā un Baltijā:

Potential sites for CO2 Geological Storage in Latvia

The Baltic Basin: structure, properties of reservoir rocks, and capacity for geological storage of CO2

Economic modelling of the capture-transport-sink scenario of industrial CO2 emissions: the Estonian-Latvian cross-border case study

Capacity estimation of prospective for CO2 geological storage offshore and offshore structures in the Baltic region