Sapropelis

Sapropelis ir organogēni ezera nogulumi, kas veidojas nogulsnējoties un pārveidojas  ūdensaugu un organismu atliekām kopā ar minerāldaļiņām (smilts, māls, kalcija karbonāts un citi savienojumi). Tas ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana  vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga koloidālas struktūras masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

No 1990. līdz 2000.gadam veikti sistemātiski sapropeļa atradņu meklēšanas darbi Latvijas ezeros, kas ir lielāki par 3 ha. Darbu laikā noteikti sapropeļa krājumi un tā īpašības. Kopējie rūpnieciski izmantojamie sapropeļa krājumi ir 732,4 milj.m3. Iegūtās ziņas par sapropeļa krājumiem apkopotas tabulā.

Valstī ir uzkrāta zināma pieredze sapropeļa ieguvē un izmantošanā. Pagājušā gadsimta 40-to gadu sākumā sapropeļa ieguve uzsākta Tukuma rajona ezerā Spīgu purvā. 1990. g. ieguve jau pārsniedza 130 tūkstošus tonnu. Sapropeli galvenokārt izmantoja augsnes mēslošanai, lai gan pielietošanas iespējas ir ievērojami plašākas (piem. dziedniecībā, lopbarības piedevām, ķīmiskai pārstrādei, līmvielu ražošanai un citur). 2001. gadā sapropeli iegūst tikai Spīgu purvā.