Jūras kūpēšana

Publicēts: 03.01.2017

Jūras kūpēšana – process, kas pēdējās dienās izraisījis lielu interesi. Tā ir dabas parādība, kas rodas situācijā, kad ir liela starpība starp ūdens temperatūru un virs tā esošās gaisa masas temperatūru. Ūdenim iztvaikojot, tvaiks aukstajā gaisā strauji kondensējas, veidojot miglu un zemos mākoņus.

Pēc ilgstošas un intensīvas snigšanas un putināšanas trešdien, 4. janvārī, jau ceturtdien Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs ļoti auksta gaisa masa – temperatūra strauji pazemināsies, virs Rīgas līča naktī uz ceturtdienu un piektdienu sasniedzot -7...-12 grādus. Vēl zemāka gaisa temperatūra gaidāma atmosfēras augstākos slāņos (1-2 km augstumā), kur tā sasniegs -20...-22 grādus, un kalpos kā kūpēšanas procesa veicinošs faktors. Ūdens temperatūra Rīgas līcī vēl ir +1...+3 grādu robežās, Baltijas jūras centrālajā daļā pat +2...+5 grādi, līdz ar to temperatūras kontrasts būs pietiekams, lai notiktu intensīva jūras kūpēšana. Pateicoties mēreni stipriem ziemeļaustrumu, ziemeļu vējiem, izveidojusies migla un zemie mākoņi no Rīgas līča tiks nesti uz Kurzemi, kur tie pat nesīs nelielu sniegu. Savukārt virs jūras radusies migla un zemie mākoņi tiks nesti uz dienvidrietumiem - projām no Latvijas piekrastes.

Šāda parādība kopumā aukstajā sezonā tiek novērota diezgan regulāri. LVĢMC novērojumu stacija Ventspils atrodas pašā jūras piekrastē, kur gandrīz katru gadu 1-3 reizes tas tiek fiksēts, protams, ļoti atšķirīga ir jūras kūpēšanas intensitāte – ziemā, kad jūra nav aizsalusi un aukstās gaisa masas strauji ieplūst mūsu reģionā, tā var tikt novērota ļoti plašā teritorijā. Šāda dabas parādība tiek novērota arī citās sezonās, tikai tās intensitāte nav liela, bieži vien tā ir neliela migla virs jūras. Salīdzinoši biežāk kūpēšana vērojama arī virs upēm un ezeriem.

Spilgts piemērs ir 2016. gada 2. janvāris, kad, līdzīgi kā šogad, jūra vēl nebija aizsalusi un mūsu reģionā ieplūda aukstas gaisa masas. EUMETSAT satelīta attēlā redzams, ka virs mūsu reģiona nav mākoņu zonu, zemes virsmu klāj sniega sega, bet virs Rīgas līča un Baltijas jūras centrālās daļas jūras kūpēšanas rezultātā veidojas migla un zemi mākoņi, kas, pateicoties austrumu puses vējam, tiek nesti Skandināvijas pussalas virzienā.

Migla un zemie mākoņi, kas jūras kūpēšanas rezultātā veidojās virs Baltijas jūras ūdeņiem 2016. gada 2. janvārī (EUMETSAT satelīta attēli)